Desmit Saeimas deputāti vakar ierosināja grozīt Elektroenerģijas tirgus likumu un tādējādi līdz šā gada beigām saglabāt pašreizējos elektroenerģijas tarifus mājsaimniecībām.
Likumprojekta autoru godu sadalīja valdošās koalīcijas deputāti, un dokumentu vainago arī Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas paraksts. Tādā veidā deputāti izpildīja valdošo partiju koalīcijas lēmumu, kas tika pieņemts pirmdienas vakarā. Jau šodien likumprojektam ir jāparādās Saeimas darba kārtībā ar mērķi nodot projektu Saeimas komisijām. Jau tagadējo priekšlikumu ir parakstījis arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš, kuram, visticamāk, tiks uzticēta likuma grozījumu galīgā teksta sagatavošana. Likuma pieņemšanas procedūra prasa, lai par projekta virzību nobalso Saeimas deputātu vairākums. Konkrētie likuma grozījumi varētu izpelnīties arī vienprātīgu atbalstu, ja neskaita dažu deputātu vēlēšanos atzīmēt valdošās koalīcijas nekonsekvenci. Patlaban koalīcija steidzas grozīt tādu likuma redakciju, kādas pieņemšanu panāca pagājušā gada 6. novembrī. Likuma pieņemšanas gaitā un līdz pēdējam brīdim koalīcijas pārstāvji apgalvoja, ka likumam ir jābūt 6. novembra redakcijā. Vispirms tika stāstīts, ka tā pieņemšana neatstāšot būtisku ietekmi uz elektrības cenām, bet pēc tam – ka elektrības cenas pusotrkāršošana ir valstiski absolūti nepieciešama.
S. Āboltiņas amats uzliek viņai pienākumu kaut vai mēģināt izskaidrot, kas Saeimā notiek. Šie paskaidrojumi gan izskatās tikpat pretrunīgi kā Saeimas darbība. No vienas puses, viņa atzīst Ukrainas un Krievijas konflikta (šo vārdu iespējams lietot arī daudzskaitlī) ietekmi uz Latviju. Mums, izrādās, esot jāstiprina iekšējā stabilitāte, lai cilvēkiem nerastos vēlēšanās risināt savas problēmas pēc ukraiņu parauga, kas tāpat nozīmētu citu valstu iespējas jaukties Latvijas lietās. No otras puses, viņa «negrib piekrist» (varbūt spiesta piekrist tam, ko negrib), ka elektrības cenu celšanas atlikšana parāda politiķu bailes no protesta akcijām vai vismaz no nepārvēlēšanas kuram/kurai Eiropas Parlamentā un citiem – Latvijas Republikas Saeimā.
Ar pretrunīgiem signāliem vakar klajā nāca arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Vakar no rīta viņa neuzņēmās garantēt elektrības cenu iesaldēšanu patiešām līdz nākamā gada 1. janvārim, bet vēlāk apliecināja, ka viss notiks atbilstoši koalīcijas un Saeimas gribai. Vakar sagatavotajos likuma grozījumos apliecināta elektrības pašreizējo cenu saglabāšana līdz nākamā gada 1. janvārim, un dokumenta anotācijā atzīts, ka valsts ieņēmumi šādā gadījumā saruks. Sarukuma summa šobrīd iezīmēta ļoti aptuveni robežās starp 8 un 40 miljoniem eiro. Iesaldējot elektrības cenas, valsts zaudēs cenu pieauguma daļu pievienotās vērtības nodokļa likmes apmērā. Pārējo pieauguma daļu zaudēs valstij piederošais uzņēmums Latvenergo, kam tagad būs grūtāk norēķināties ar kreditoriem, nemaz nerunājot par dividenžu izmaksu valstij.
Nav izslēdzams arī tas, ka savus zaudējumus no valsts mēģina piedzīt uzņēmēji, kas bija atsaukušies uz valsts piedāvājumu kļūt par elektrības mazumtirgotājiem.
Lielāko finansiālo robu gan izdevumu, gan neiegūto ieņēmumu apjomā cenu iesaldēšana izsitīs Latvenergo finansēs. Saprotams, ka uzņēmums pret to neprotestē. «Latvenergo darbība šajā situācijā ir saistīta ar spēkā esošo likumdošanu. Minētajā situācijā a/s Latvenergo gaida likumdošanas izmaiņas, kā arī akcionāra lēmumu par turpmākām darbībām, atliekot elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām,» uzņēmuma nostāju NRA.lv formulēja preses sekretāre Sandra Vējiņa. Tā skaitās atbilde uz jautājumu, cik ilgu laiku Latvenergo vēl varētu saglabāt pašreizējo elektrības cenu, neprasot tās celšanu tādā kārtībā, kādā tas noticis jau pāris pēdējos gadu desmitus.
Arnis Kluinis
