Spiediens uz nepieciešamību ievest visa veida darbaspēku Latvijā tikai pieaugs, intervijā Latvijas Radio atzīst SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka.
Viņš norāda, ka darbaspēka problēma Latvijā pastāv, un tas nav zināms tikai pirmo gadu. Par to tiek runāts diezgan ilgi. “Protams, krīzes laikā bija citas problēmas, bet, kopš ekonomika vairāk vai mazāk atkopjas – un tā atkopjas jau vairākus gadus -, tad par šo jautājumu sāk runāt. Un ticiet man, tas, kā mēs par to runājam šobrīd, ir vēl salīdzinoši maigi. Saruna par šīm problēmām eskalēsies. Par to runās, un runās gan par lētā darbaspēka, gan par augsti kvalificētā darbaspēka, par visa veida darbaspēka ievešanas nepieciešamību,” pauž Sauka.
Viņš norāda, ka pētījumi rāda, ka darbinieku pietrūkst. Turklāt viņu pietrūkst ar katru gadu arvien vairāk. Var pieņemt, ka jau pēc pāris gadiem gan ārvalstu investori, gan arī vietējie runās par ļoti lielu darbaspēka trūkumu.
Viņš norāda, ka Latvija nevarēs izvairīties no darbaspēka pieplūdumu un šis spiediens kļūst arvien lielāks. Vienlaikus viņš norāda, ka šobrīd principā bezdarba nav. Pēc viņa sacītā, ir kaut kāda daļa, kas slēpjas pelēkajā un melnajā sektorā, ir daļa, kas vienkārši negrib strādāt. Ir arī tādi, kas ir nekvalificēti un viņi arī negrib neko mainīt. Es pieļauju, ka mūsdienās tie cilvēki, kad grib strādāt un ir veseli, vairāk vai mazāk, bet var atrast darbu.
“Ja runājam par iekšējo resursu, tad statistika rāda, ka vidējais reģistrētais bezdarbs Latvijā ir ap 8%, Latgalē – ap 16%. Taču paskatāmies, no kā šis iekšējais resurss sastāv. Daudz tur ir vecāka gadagājuma cilvēku,” uzsver profesors.
Aktuāla problēma esot arī tā, kā vecāka gadagājuma cilvēkus labāk integrēt darba tirgū. “Cilvēki grib un vēlas strādāt dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, Vācija tas ir vairāk tāpēc, ka cilvēki grib būt sociāli aktīvāki. Latvijā, iespējams, primāri tas ir tomēr naudas jautājums. Bet jautājums tik un tā ir – kādā veidā šie cilvēki tiek piesaistīti? Ir skaidrs, ka ar klasiskām metodēm tas īsti neder (…) Latvijā kaut kas mazliet tiek darīts, bet kopumā, manuprāt, par maz,” norāda Sauka.
“Ja tagad runājam par darbaspēka ievešanu, tad šajā gadījumā ir jāizdala divas daļas. Viena daļa ir nosacīti mazkvalificēts darbaspēks. Es saku – nosacīti, jo arī tam ir jāpaliek arvien kvalificētākam, jo mēs tomēr ejam uz augstāku pievienoto vērtību, un par to daudz runā un daudzi uzņēmumi to arī dara. Piemēram, kaut vai būvniecībā – arī kaut kādai kvalifikācijai ir jābūt. Prasība pēc šāda darbaspēka arī pieaugs,” uzskata Sauka.
Vaicāts, kad valdība varētu politiski izšķirties, kurā brīdī paveram tos vārtus plašākus darbaspēka ievešanai, Sauka norāda, ka komunikācijas ziņā uz priekšu tiek bīdītas lietas, ko iepriekšējās valdības īsti izdarīt nespēja, piemēram, veselības reforma, pat mazliet izglītības reforma, pat ar nodokļu reformu neviens tik tālu nav ticis.
“Šis valdības sastāvs vairāk izmanto savā darbā analītiku. Tiesa, varētu vēl vairāk, es neglorificēju pašreizējo situāciju,” uzskata Sauka, norādot, ka, ja uzņēmēji un mediji turpinās par to runāt, tad šī valdība varētu arī šo jautājumu sākt risināt.
“Tiesa, visdrīzāk pēc vēlēšanām, jo pirms vēlēšanām tās tomēr ir pārāk sensitīvas lietas, un te ir arī Nacionālās apvienības faktors, kas ir gan labs, gan ne tik labs, kā jau es teicu. Man gribētos tomēr cerēt, ka sāks šo jautājumu risināt tūlīt pat, jo, kā jau es teicu – ja mums liekas, ka tagad ir problēmas, tad man jāsaka, ka to problēmu vēl mums nav,” pauda profesors.
Kā zināms, Ministru kabineta komiteja novembrī lēma turpināt diskusijas par Ekonomikas ministrijas plānu piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm, tāpat turpmākajās diskusijās bija plānots meklēt risinājumus mazāk kvalificēta darbaspēka piesaistei no ārvalstīm.
Valdības plāns paredz piesaistīt aptuveni 200 līdz 300 viesstrādnieku gadā.
Foto: Pixabay
