Šobrīd vērojams ārējo faktoru virzīts patēriņa cenu kāpums, kas «karsē» cenas Latvijas tirgū, atzīst SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Papildus, ar kārtējo nodokļu palielināšanu devu, «eļļu ugunī» ielej arī valdība.

Eksperts atzīmē, ka degvielas un pārtikas cenu kāpums globālajos tirgos, kā arī nodokļu izmaiņas palielinājušas Latvijas iedzīvotāju izdevumus. Tuvākajos mēnešos gada inflācijas rādītājs varētu pieaugt vēl vairāk, pārsniedzot 4% atzīmi, jo janvārī visās preču grupās (īpaši tajās, kurās janvārī raksturīgas atlaides un izpārdošanas) nodokļu pieauguma efekts vēl pilnā mērā izjūtams nebija, raksta Apollo.lv

Kāpjošās inflācijas ietekmē paredzama iedzīvotāju reālā atalgojuma pieauguma mazināšanās un līdz ar to lēnāk uzlabosies arī iedzīvotāju maksātspēja, atzīmē Gašpuitis. Iekšējais patēriņš šogad nelielā tempā turpinās attīstīties, taču galvenais izaugsmes virzītājs būs korporatīvā sektora attīstība.

Tiek prognozēts, ka līdz ar patēriņa pieaugumu varēs vērot arī tirdzniecības aktivitātes kāpumu. Visticamāk, kritumu turpinās uzrādīt degvielas tirdzniecība. Ja esošās tendences ekonomikā turpināsies, patērētāji, kam saglabāsies ienākumi un darbs, brīvāk lūkosies nepieciešamo un kāroto preču iegādes virzienā, pie reizes meklējot sev izdevīgākās cenas.

Lielākā aktivitāte būs vērojama galvenokārt nepārtikas preču segmentos. Augs arī piedāvājums no ēnu ekonomikas puses. «Lai arī valdība liek arvien lielāku uzsvaru uz ēnu ekonomikas apkarošanu, īstermiņā ievērojamus rezultātus sasniegt nebūs iespējams,» norāda Gašpuitis.

Autors: www.apollo.lv