Ceturtdien, 17. aprīlī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Būvniecība un arhitektūra 2022″, kurā eksperti diskutēja par būvniecības un arhitektūras nozares nākotni, Covid-19 un Ukrainas kara ietekmi uz būvniecības attīstību, vidi un citām aktualitātēm.
Konferenci atklāja SIA “Arčers” valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, kurš ieskicējot Covid-19 ietekmi uz būvniecības attīstību, norādīja, ka “Covid laikā pieprasījums kritās, energoresursi kritās un visu varēja dabūt lētāku, jo neviens nezināja, kad Covid-19 beigsies un cik ilgi tas tā turpināsies. Tā rezultātā visas pasaules vadības sāka sildīt ekonomiku, kompensāciju saņēma nozares, kuras nestrādāja un klāt nāca nauda visā ekonomikā.”
Viņš uzsvēra, ka 2021. gadā bija minimāls apjomu pieaugums būvniecībā, bet bija vērojams 15% kritums jaunajā būvniecībā, kuru vajadzēja iniciēt Covid-19 laikā, taču tajā laikā daudzi baidījās kaut ko darīt.
Savukārt runājot par nākotni, viņš norādīja, ka šobrīd izņemto būvatļauju skaits ir lielāks nekā pagājušajā gadā. “Privātmājas būvē ļoti līdzīgi – tur straujas svārstības nav. Vienlaikus redzam, ka pašvaldību iepirkumi ir aktualizējušies. Tajā pašā laikā pastāv risks, vai visi projekti tiks īstenoti,” sacīja Baltgalvis, prognozējot, ka tad, kad sāksies būvdarbi “Rail Baltica” projektam būvniecībā būs gaidāms stiprs kāpums.
Savukārt runājot par Ukrainas kara un sankciju pret Krieviju ietekmi uz nozari, viņš norādīja, ka, piemēram, metāla produkciju importēšanā Krievijas ietekme uz papīra nav liela, taču jāņem vērā, ka citas valstis ražo metāla produkciju no Krievijas resursiem. “Sanāk, ka 35% ir izņemti no kapacitātes. Tirgus reaģēs un meklēs alternatīvas, taču tik lēts metāls, kāds mums bija, mums nebūs turpmākos desmit gadus. Savukārt, ja runājam par kokmateriāliem, tad 72% no skujkokiem bija tieši no Krievijas un Baltkrievijas. Šobrīd mūsu ražotājiem pietrūkst izejmateriālus, kas nozīmē, ka koku konstrukcijām būs kārtējais cenu lēciens. Kokmateriālus tas ietekmēs ļoti smagi,” sacīja SIA “Arčers” valdes priekšsēdētājs.
Viņš uzsvēra, ka līdz ar to “valstij ir jādomā, lai saglabātu nozari dzīvotspējīgu un jāievieš saprotama indeksācija.”
Savukārt Rīgas Tehniskā universitātes profesors Mārtiņš Vilnītis, runājot par būvinženieru izglītības attīstību Latvijā, norādīja, ka lielākais trūkums ir zināšanu trūkums fizikā un tas, ka darbaspēka pieprasījums ir lielāks, nekā iespējas aizpildīt būvinženieru pozīcijas nozarē.
Pēc viņa teiktā, lai uzlabotu pieprasījumu, jāceļ būvniecības nozares prestižs. “Esam saņēmuši ziņu, ka šogad finansējums būs tieši tāds pats kā šajā gada, kas nozīme, ka ņemot vērā to, ka komunālo pakalpojumu un resursu cenas ceļas, izdevumi paliek lielāki, bet finansējums paliek tāds pats. Līdz ar to izglītības kvalitāte nebūs atbilstoša piešķirtajam finansējumam,” atzina profesors.
“Mums visiem kopā ir jāceļ nozares prestižs, jo bez tā mēs nevaram jauniešus ieinteresēt izvēlēties šo profesiju. Tāpat jābūt sadarbībai starp nozari un izglītības iestādēm,” uzsvēra Vilnītis, tāpat minot, ka būtu jāceļ studentu motivācija, jārisina problēmas skolēnu zināšanās eksaktajos priekšmetos, jānodrošina, ka absolventu specializācija atbilst profesionālās kvalifikācijas sistēmai, kā arī jānodrošina kvalitatīvas studijas atbilstoši piešķirtajam finansējumam.
Vienlaikus viņš atzina, ka ņemot vērā visu iepriekš nosaukto, šobrīd nav zināms, kur virzās būvniecības nozare izglītības kontekstā.
Savukārt kokkopis, ainavu arhitekts, arborists, SIA “Labie koki” vadītājs Edgars Neilands uzsvēra dabas nozīmi, norādot, ka koku stādīšanā būtu jāiegulda lielāks finansējums: “Ja mums ir nespēja atļauties dabu tādā mērogā, kā mēs domājam, tad atrisinājums nav iestādīt lielus, dārgus kokus. Problēma ir tāda, ka tirgū trūkst nekustamais īpašums ar kvalitatīvu ārtelpu. Ko darīt ar tiem 95% attīstītājiem, kas nespēj iestādīt kvalitatīvu ārtelpu? Atbilde ir – vajag saudzēt to mazumiņu dabas, kas mums ir. [..] Mums ir vajadzīga daba, un viss, ko mēs varam atļauties, ir saudzēt esošos kokus.”
Konferenci noslēdza būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā, LLU VBF lektors, Mg.sc.ing Sandris Liepiņš, kurš ieskicēja galvenās aktualitātes energoefektīvu ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā 2022. gadā.
Viņš norādīja uz to, ka stājoties spēkā izmaiņām Ēku energoefektivitātes likumā, tika sagatavotas izmaiņas saistošajos normatīvajos aktos un tika izstrādāti un pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi par ēku energosertifikāciju, kas ietver prasības, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija ēku energoefektivitātes direktīva (ES) 2018/844. To rezultātā Latvijā no 2021. gada 1. janvāra visām projektējamām jaunbūvēm ir jāizpilda A klases energoefektivitātes rādītāji, ko nosaka šogad pieņemtie ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi.
Viņš atzina, ka energoefektīvu ēku būvniecība tikai pieaugs, aicinot pievērst uzmanību arī rekomendācijām būvniekiem lietot efektīvus materiālus un būvizstrādājumus ar iespējami labākiem siltumtehniskajiem radītājiem, kā arī pievērst uzmanību blīvējošo materiālu lietojumam un citiem svarīgiem priekšnoteikumiem.
Publicitātes materiāls
