Pirmie gadi pēc Latvijas iestāšanās eirozonā visticamāk būs visnotaļ optimistiski, jo valstī ieplūdīs papildus nauda, taču problēmas var parādīties piecus, septiņus gadus vēlāk, intervijā laikrakstam «Diena» brīdina ekonomists Jānis Ošlejs.
Viņš uzsver, ka gaidāma cenu izlīdzināšana ar turīgākām eirozonas valstīm, kas savukārt agri vai vēlu ietekmēs ražotāju pašizmaksu.
«Būtiski ir saprast, ka pirmie gadi pēc iestāšanās eiro zonā ir visnotaļ optimistiski, ieplūst kāda papildu nauda, pirmie gadi ir kā medusmēnesis. Problēmas var parādīties 5–7 gadus vēlāk. Šo problēmu būtība ir tā, ka salīdzinoši palielinās cenas, ja vēlaties, izlīdzinās cenas ar turīgākām valstīm, savukārt tas agri vai vēlu ietekmē jūsu ražotāju pašizmaksu. Citiem vārdiem sakot, nabadzīgajām valstīm, pievienojoties eiro zonai, ir risks, ka pēc kāda laika to ražotāji zaudē konkurētspēju. Tas, starp citu, notika Grieķijā,» atgādina Ošlejs.
Ošlejs uzskata – var mēģināt izvairīties no šīm problēmām, uzbūvējot stipru ražojošo sektoru: «Var mēģināt uzbūvēt ļoti stipru ražojošo sektoru. Savukārt, lai to izdarītu, ir nepieciešama plaša finansējuma rūpniecībai pieejamība. Savukārt tas nav iespējams bez apzinātas valsts politikas.»
Ekonomists arī atgādina, ka Latvijai priekšā ir sarežģīts laiks – «Mēs redzam, ka nu jau sestā eiro zonas valsts – Slovēnija, attīstītākā no Austrumeiropas valstīm – ir tuvu tam, ka tai jālūdz finansiālā palīdzība. Proti, eiro zonas problēma ir tā, ka tā nepiedod kļūdas – tikko tu nokļūdies, pret tevi kā valsti ir vesels vilnis…»
