Eiropas attīstību plāno Rīgā

Diskusiju forums Rīgas konference 2010 apliecinājis, ka Latvija vēlas ciešu sadarbību dažādās jomās ar Austrumeiropā muskuļus audzējošo Poliju. Šī valsts, kuras līdera pozīcijas reģionā netiek apšaubītas, nākamgad kopā ar Ungāriju kļūs par Eiropas Savienības (ES) prezidējošām valstīm.

Turklāt jautājumi, kas skar enerģētikas nozari, ir cieši saistīti ar Krieviju, savukārt Krievijas, ES un ASV savstarpējā sadarbība bija plašu diskusiju temats Rīgas konferencē, raksta NRA.lv

Tiekoties Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas prezidentiem, liela uzmanība tika pievērsta enerģētikas drošībai. Viņi secināja, ka nepieciešams apvienot valstu spēkus, lai panāktu Latvijas un Lietuvas būtiskāku iesaisti ES enerģētikas tirgū un ietekmētu energoresursu cenas no Krievijas. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite skarbi aizrādīja, ka ES nekad nav bijis vienotas energopolitikas: “Mūsu reģions kopā ar Poliju ir ļoti svarīgs tīkla rajons enerģētiskajai drošībai visai Eiropai, jo mēs robežojamies ar galveno enerģētisko piegādātāju Krieviju. Tāpēc kopīga izpratne par to, kā mēs risinām Eiropas ekonomiskās problēmas, būs ļoti svarīga ne tikai mums, bet arī Eiropai kopumā.” Prezidenti norādīja, ka Baltijas jūras reģions spēj ražot elektroenerģiju arī eksportam, bet Krievijas loma un ietekme šajā jomā ir, iespējams, lielāka nekā nepieciešams.

Tomēr sadarbība ar Krieviju ir neizbēgama ne tikai Baltijas reģionā un Austrumeiropā, bet arī ASV, tāpēc Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis solīja, ka Polija darīs visu, lai veidotu kopīgu politiku ne tikai ES, bet arī ar Krieviju. “Polija akcentē sadarbību un dialogu ar Krieviju, mēs meklēsim veidu, kā intensificēt šo sadarbību visās jomās, (..) jo dialogs un labas kaimiņattiecības ir visu mūsu interesēs. Mana visdziļākā pārliecība, ka sadarbība ar Krieviju ir kopīgā ES politika.” Viņa teiktais nav pārsteigums, jo Polija savas prezidentūras laikā ES paredzējusi stiprināt attiecības ar Austrumu bloka valstīm. Polija arī atbalsta vīzu režīma liberalizāciju attiecībā uz Austrumu partnerības valstīm un Krieviju, bet Latvija pagaidām šim priekšlikumam aktīvi nepiekrīt. Kā zināms, diskusijas ES par vīzu režīma maiņu attiecībā uz Krieviju turpinās un tiks respektēts visu valstu viedoklis.

Zīmīga ir arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu tikšanās ar Polijas aizsardzības ministru Bogdanu Klihu. Abas valstis savu militāro sadarbību raksturoja kā veiksmīgu. Baltijas valstīm sadarbība ar Poliju ir būtiska, lai gūtu atbalstu savām interesēm, pateicoties spēcīgās Polijas aizmugurei. Šajā gadījumā runa nav tikai par militāro jomu. Tomēr Polijas prasība sabiedrotajiem spēkiem skaidri definēt stratēģijas karaspēka izvešanai no Afganistānas liecina par šīs valsts vēlmi pielikt punktu savai dalībai starptautiskajā misijā. B. Komorovskis izteicis apņemšanos sagatavot stratēģiju Polijas karavīru izvešanai no Afganistānas 2012. gadā.

Turpretī Latvijas Aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS) diskusijā uzsvēra, ka mūsu prioritāte ir saglabāt karaspēka kontingentu līdzšinējā apmērā. Pēc I. Lieģa domām, karaspēka izvešana no Afganistānas nebūtu jāpakļauj kādam konkrētam termiņam. “Saglabāt karavīru skaitu Afganistānā ir Latvijas aizsardzības stratēģija. Šī nav militāra okupācija, ko dažkārt mums pārmet. Atšķirība ir tā, ka Padomju armija karā nogalināja aptuveni miljonu iedzīvotāju. Miers Afganistānā nozīmē mieru visā pasaulē,” sacīja ministrs.

Diskusijā tika apliecināts, ka karš Afganistānā nevar ilgt mūžīgi, un secināts, ka ar karaspēka izvietošanu nav iespējams izveidot jaunu, patstāvīgu un spēcīgu valsti. Afganistānai nepieciešama vadība no savējo vidus, jo iedzīvotāji neuzticas ASV vai Eiropas pārstāvjiem. Kara rezultāts lielā mērā noteiks arī NATO prestižu un lomu nākotnē. Ja sabiedrotajiem spēkiem neizdosies gūt uzvaru, NATO tēls tiks stipri iedragāts un, iespējams, organizāciju varētu likvidēt, uzskata ES, NATO un Eiropas sadarbības vecākais viceprezidents Edgars Baklijs. Viņš arī norādīja, ka šobrīd galvenais radīt apstākļus stabilai Afganistānas attīstībai. Pēc ekspertu domām, jaunās valsts sākumposmā tā saskarsies ar virkni problēmu – bezdarbu, korupciju, nesakārtotu likumdošanu. Tomēr šāds attīstības scenārijs ļaus Afganistānai atkal integrēties Tuvo Austrumu reģionā un nodrošināt labas starptautiskās attiecības. Žurnāls Forbes uzskata, ka karaspēka izvešana no Afganistānas notiks ne agrāk kā 2018. gadā.

Autors: Antra Gabre, Edgars Gertners / NRA.lv