Edgars Savisārs, Tallinas mērs un Igaunijas Centra partijas priekšsēdētājs, ir kļuvis par vienu no populārākajiem politiķiem Igaunijā. Savā ilgajā politiskās darbības vēsturē viņš ir ieņēmis vadošus amatus gan pilsētas domē, gan valdībā un parlamentā. Arī pilsētas mēra amatā viņš ir bijis jau laikā no 2001. līdz 2004. gadam, un tagad – no 2007. gada 5. aprīļa līdz šai dienai.

Kaut gan Centra partija neveido tagadējo valdības koalīciju, runas televīzijā un raksti laikrakstos ļauj iepazīties ar E. Savisāra uzskatiem par dažādiem politiskajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Ļoti bieži viņš kritizē tagadējās valdības koalīcijas darbu un tās vadītāju Andrusu Ansipu.

Jau maija beigās, uzstājoties Rakverē savas partijas aktīva sanāksmē, E. Savisārs atzīmēja, ka A. Ansipa izveidotā mazākuma valdība tikai pagarinās ekonomisko krīzi. Viņš uzskatīja par nožēlojamu arī to, ka budžeta ieņēmumi tiek palielināti galvenokārt uz sabiedrībā mazāk atalgoto cilvēku rēķina. Viņš teica: “Centra partijai ir nesaprotama tāda valdības rīcība kā akcīzes nodokļa paaugstināšana tā vietā, lai kardināli izmainītu nodokļu sistēmu kopumā. Tas veicinās ikdienā nepieciešamo preču cenu celšanos, un to visasāk izjutīs ģimenes, kurām jau tagad ir grūtības ar izdevumu segšanu. Paaugstināt cenas šīsdienas apstākļos ir ciniski, jo desmitiem tūkstošu cilvēku ir bez darba un tūkstošiem ģimeņu ir finansiālās grūtībās. Neredzu pamatojumu arī tam, ka algu samazināšana sākta tieši no skolotājiem, policistiem un citiem viszemāk atalgotajiem sabiedrības slāņiem, atstājot augsti atalgotajiem valsts ierēdņiem algas vairāk nekā seškārtīgā vidējās algas apmērā.”

Savus uzskatus par tagadējo ekonomisko situāciju valstī un tās uzlabošanas iespējām E. Savisārs izteica arī garajā intervijā laikrakstam “Postimees”. Sarunā viņš norādīja: “Igaunijas tautai pienācis pēdējais laiks, lai izvērtētu savu nākotni, fiksētu savas nacionālās prioritātes un izvēlētos finansiālos risinājumus, kas varētu mūs tuvināt saviem nākotnes mērķiem. Šodienas situācija ir sen jau izgājusi no jebkurām saprāta robežām. Reformu partijas koalīcija ir iznīcinājusi cilvēku ticību mūsu valsts nākotnei, aizbaidījusi uzņēmējus, radījusi bezdarbu, sējusi nabadzību un ietekmējusi daudzu cilvēku likteņus.

Igaunija alkst pēc pārmaiņām

Pašreiz Igaunijai steigšus nepieciešama negatīvo procesu nomaiņa ar pozitīvajiem. Reformu partijas aizlaistie pūšanas perēkļi ir jāizoperē, pirms tie nav paspējuši iznīcināt visu valsti un mūsu ražošanas mehānismu. Reformu partijas psihiskā slimība prasa steidzīgu ārstēšanu vai vismaz šīs lipīgās slimības kaitīgā iespaida uz Igaunijas ekonomiku likumīgu izolēšanu.

Igaunijai ir jānosaka savas nacionālās ekonomiskās prioritātes. Tās varētu būt biotehnoloģija, skaitļošanas tehnoloģija, ekoloģiskā tehnoloģija vai vēl kādas citas tehnoloģijas, kas stātos novecojušo vietā. Mēs varam visas valsts mērogā attīstīt pārtikas rūpniecību vai enerģijas ražošanu. Nacionālās ekonomiskās prioritātes jāsaskaņo un jāuzsāk darbība šajos virzienos. Ņemot vērā izmaiņas pasaules ekonomiskajā sistēmā, nevaram saimniekot, nodarbojoties tikai ar zvejniecību. Lai veiksmīgi saimniekotu, visas kārtis jāliek uz vienu vai pāris nozarēm. Nozares jāizvēlas atbildīgi, – tieši tās, kurām ir vislielākā attīstības perspektīva. Šajā virzienā arī jākoncentrē visa enerģija. Šodien mums nav iespējams spēkus sadrumstalot, jo šī spēka mums vienkārši tik daudz nav.

Ir vajadzīgs galvenais virziens

Sasniedzot situāciju, ka visa Igaunija nodarbojas ar noteiktu un konkrētu nozaru attīstību, būs vajadzīga vienota vadība un koordinācija. Igaunijā ir pārāk maz resursu, lai valsts bez atbalsta, dabīgā ceļā, varētu sasniegt vērā ņemamu attīstības pakāpi un nodrošināt nozaru konkurētspēju. Vispirmām kārtām jārada finanšu plāns, kas nodrošina drošu pamatnozaru finansēšanu. Ja valstī netiks turpināta nacionālās naudas ekonomiskā pamata nostiprināšana, kas ir skaidrs, skatoties uz tagadējo krīzes budžetu, nāksies ņemt aizņēmumu. Galvenais ir ekonomikas attīstība, darba vietu radīšana, algas, labklājības augšana un droša nākotne bērniem. Eiro vienalga atnāks, agrāk vai vēlāk. Varbūt ir iespējams mūsu nacionālās pamatnozares finansēt, nesaistot tās ar eiro? Šim jautājumam ir nepieciešama pamatīga izpēte, uz ko nav spējīga tagadējā A. Ansipa valdība.

Vajadzīgs aizņēmums prioritāšu īstenošanai

Steidzīgi jāpārveido līdzšinējais valsts budžets ar domu, ka Igaunijai būs jādzīvo arī pēc visādu veidu samazinājumiem. Mūsu ekonomiskās sistēmas saglabāšanai nedrīkstam pieļaut nekādus kompromisus. Reformu partijas valdības kultivētais Valsts budžeta vājums ir destabilizējis valsti, iepotējis uzņēmējos bailīgumu un nedrošību sabiedrībā. Mums ir vajadzīga spēcīga, darbaspējīga valsts ar darbīgiem uzņēmējiem, kur katrs iedzīvotājs var būt drošs, kur visas nozares tiek finansētas un nevienam cilvēkam drošības sajūta nav jāmeklē ārzemēs.

A. Ansipa nekā nedarīšana jāizbeidz kā valsts, tā arī privātajā sektorā. Neviena valsts pasaulē, izņemot mūsējo, necer, ka veiksme atnāks pati no sevis, bez darba. Ja mūsu vienīgā ekonomiskās politikas darbība arī turpmāk būs budžeta samazināšana, varam droši teikt, ka būsim zaudētāji. Eiropai nav vajadzīgas vājas valstis ar lejupslīdošu ekonomiku. Tādai arī jābūt mūsu izvēlei – vai spēcīga ekonomika un eiro, vai vispār nekā.”

Igaunijā tāpat kā Latvijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Vislielāko balsu skaitu ieguva tieši Centra partija. Saskaņā ar iegūto balsu skaitu no Centra partijas Eiropas Parlamentā būs divi deputāti (no pārējām partijām tikai pa vienam). Pēc vēlēšanām notika Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa tikšanās ar Edgaru Savisāru. Prezidents apsveica Centra partijas vadītāju ar uzvaru vēlēšanās. Tikšanās laikā tika apspriesti arī iekšpolitiskie un valsts budžeta jautājumus.

Prezidents teica: “Ievēlētos deputātus gaida darbs Eiropas Parlamentā un Eiropas problēmu risināšana. Runājot par tagadējo valdību, ceru, ka pozīcijas un opozīcijas vēlme ir saistīta ar ātrāku Igaunijas izkļūšanu no ekonomiskās krīzes, valsts un pašvaldību spēju saglabāšana tagad un arī turpmāk veikt tiem uzticētos pienākumus.”

Avots: Rolands Makulis / LV.LV