E-veselību atzīst par pārāk lēnu

Tikai divi mēneši palikuši līdz brīdim, kad Finanšu ministrijai ir jāiesniedz ziņojums Eiropas Komisijai par Latvijā īstenoto e-veselības sistēmu un jāmēģina pamatot, ka valsts izlietotie miljoni ir tērēti lietderīgi. Pagaidām to ar simtprocentīgu pārliecību pateikt nevar.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija jau kārtējo reizi skatīja jautājumu, kā Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam veicas ar e-veselības ieviešanu. NRA.lv rakstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) veikusi e-veselības sistēmas auditu, pārbaudot, vai ir izstrādātas tās sistēmas sadaļas, par kurām tiek maksāts ar Eiropas Savienības naudu, un vai tās arī darbojas un ir pieejamas lietotājiem – ģimenes ārstiem, pacientiem, aptiekām. Tiesa, ekspertiem bijis iespējams pārbaudīt tikai 75 procentus no e-veselības ieviestajiem pasākumiem, jo ceturtā daļa vēl nav pieejama un tā būs jācenšas pārbaudīt līdz 10. februārim. VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts norādīja, ka pārbaude veikta testa vidē, jo pārbaudīt, izmantojot reālu pacientu un ārstu datus, nedrīkstēja. Datu valsts inspekcija nav ļāvusi izmantot reālu pacientu datus. Deputāti gan izteica bažas, vai tādā veidā vispār ir iespējams testēt sistēmu un pārliecināties, kā tā strādā, ja to nepamēģina reāli iedzīvotāji. VARAM sniedzis 28 ieteikumus, kas jāuzlabo, taču, kā atzina J. Eglīts, lielākā problēma ir e-veselības nesavietojamība ar citām sistēmām, piemēram, ar tām, kuras lieto ģimenes ārsti. Otra lielākā problēma – e-veselība strādā lēni un nav parocīga lietotājam. Projekta īstenotāji to skaidro šādi: pasūtījums veikts jau pirms laba laika, bet tagad tehnoloģijas ir būtiski mainījušās, taču sistēmas ātrumu var uzlabot, un tas arī no e-veselības veidotājiem tiek sagaidīts.

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, līgumus par e-veselības lietošanu noslēgusi 171 ģimenes ārstu prakse, 558 speciālistu prakses, kā arī 45 slimnīcas un 197 aptiekas. Tomēr joprojām e-veselībā tiek izrakstīts neliels skaits e-recepšu – tikai 3641, bet darba nespējas lapu vēl mazāk – 3220. Jāatgādina, ka e-veselību pagaidām var lietot brīvprātīgā kārtā, obligāta tās lietošana paredzēta no šā gada septembra.

Veselības ministres padomniece Ilze Āboliņa atzina, ka līdz 31. janvārim vēl ir jāpabeidz atsevišķi darbi (ierēdņi tos sauc par funkcionalitātēm), un, visticamāk, līdz dienas beigām (Saeimas sēde notika 31. janvāra pusdienlaikā) tas tiks izdarīts. Nacionālais veselības dienests stāsta, ka pašlaik pirmie lietotāji ir pieslēgti visām e-veselības sadaļām – var izrakstīt nosūtījumus, ārsti var veidot pieņemšanas kalendārus, ārsti sākuši reģistrēt vakcinācijas datus par saviem pacientiem, tāpat ārsti var ievadīt savu pacientu datus dažādos reģistros (diabēta, onkoloģijas). Ārsti varot sniegt pacientiem e-konsultācijas un jau ir iesūtīti pirmie vizuālās diagnostikas izmeklējumi un slēdzieni. Pašlaik Nacionālais veselības dienests ir pārliecināts, ka līdz 10. februārim abas pirmās Eiropas finansētā projekta kārtas tiks nodotas.

Finanšu ministrijas speciāliste Diāna Rancāne atzina, ja Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests līdz 10. februārim paspēs īstenot 25 procentus no nepaveiktajiem darbiem, tad būs iespējams Eiropas komisijai deklarēt desmit miljonus eiro un tos arī saņemt. D. Rancāne gan uzsvēra, ka šo projektu uzraudzīs vismaz vēl piecus gadus un, ja tas reāli netiks izmantots no pacientu un ārstu puses, naudu varēs arī pieprasīt atpakaļ… Veselības ministrijā joprojām notiek arī dienesta izmeklēšana, tiesa, tā faktiski var vērtēt tikai e-veselības ieviešanas gaitu, bet «vainīgos» pie tik ilgas projekta ieviešanas, visticamāk, atrast nevarēs, jo desmit gadu laikā ir nomainījušies ierēdņi, valsts sekretāri un virkne ministru.

***
E-VESELĪBA

Noslēgtie līgumi par e-veselības lietošanu
171 Ģimenes ārstu prakses
558 Speciālistu prakses
45 Stacionāri
197 Aptiekas
98 226
Autentificēšanas gadījumu e-veselībā?
3220
Izrakstītas darba nespējas lapas e-veselībā?
3641
Izrakstītas e-receptes?
*
Avots: Nacionālais veselības dienests (dati 26.01.2017.

Inga Paparde

Foto:annaca/https://pixabay.com/en/users/annca-1564471//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/