Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veikusi pārbaudi par Nacionālā veselības dienesta (NVD) īstenoto e-veselības projektu un secinājusi, ka e-veselība darbojas tikai daļēji un dienestam ir ļoti maz laika, lai ieviestu un padarītu pieejamus iedzīvotājiem visus plānotos e-pakalpojumus.
Plānotās informācijas sistēmas un e-pakalpojumi ir pieejami lietotājiem daļēji, taču jau martā Latvijai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai 2007.-2013. gada plānošanas perioda noslēguma dokumenti, jo e-veselības ieviešanu īsteno no Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudas. «Nacionālā veselības dienesta rīcībā ir ļoti maz laika, lai informācijas sistēmas un e-pakalpojumi, kas pārbaudes brīdī nebija pieejami, kļūtu pieejami lietotājiem. Savukārt, lai turpmāko gadu laikā nodrošinātu projektu ietvaros izstrādāto sistēmu un e-pakalpojumu lietošanu, Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam vēl ir ļoti daudz darāmā,» pārbaudes rezultātus komentē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai, raksta NRA.lv.
VARAM pārbaudījusi četrus NVD īstenotos e-veselības projektus. Galvenie secinājumi ir šādi: līdz 2016. gada beigām lietotājiem ir pieejama tikai daļa no informācijas sistēmām un e-pakalpojumiem, kurus bija paredzēts izstrādāt projektu ietvaros; pieejamie e-pakalpojumi kopumā atbilst paredzētajam; kopumā izstrādāta un pieejama lietošanai ir elektroniskā recepte, darba nespējas lapa, elektroniskā veselības karte, e-veselības portāla publiskā daļa, tomēr kavējas citu e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšana. Eksperti atzinuši, ka e-veselības sistēmas pilnvērtīga izmantošana sagaidāma tikai pēc tam, kad darbam ar e-veselības sistēmu būs integrētas ārstniecības iestāžu un aptieku informācijas sistēmas. «E-veselības sistēmas izveidošanas mērķis bija uzlabot iedzīvotāju iespējas saņemt, bet ārstiem un farmaceitiem iespējas sniegt kvalitatīvus valsts pakalpojumus, tomēr, vērtējot paveikto, var secināt – pašlaik ir pāragri to apgalvot,» saka K. Gerhards.
Eksperti norāda, ka e-veselības sistēmas sekmīgai darbībai izšķiroša ir datu apmaiņa starp e-veselības sistēmu un ārstu un farmaceitu jau pašlaik lietotajām sistēmām ārstu praksēs, aptiekās un slimnīcās, tomēr ziņojuma sagatavošanas laikā šī datu apmaiņa starp visām pusēm nebija nodrošināta. VARAM iesniegs atzinumu Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai lēmuma pieņemšanai, vai ieguldītie līdzekļi e-veselības sistēmā ir pieprasāmi no Eiropas struktūrfondiem.
Veselības ministrija par pārbaudi gan nav īpaši satraukusies. Veselības ministres padomniece e-veselības projekta jautājumos Ilze Āboliņa uzskata, ka attiecībā uz atsevišķām e-veselības sistēmas funkcionalitātēm un e-pakalpojumiem, kas pārbaudes laikā ir pieejami lietotājiem, būtiskas kļūdas nav konstatētas, un uzsver, ka e-veselības sistēma ir izstrādāta atbilstoši visām tehniskās specifikācijas prasībām, kas tika noteiktas, uzsākot sistēmas izstrādi un ieviešanu.
Inga Paparde
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
