Kopš pagājušā gada mainījušies nosacījumi, kādā veidā dzīvojamo platību var mainīt Rīgas pašvaldības dzīvojamo telpu īrnieki. «Mēs izstrādājām kritērijus, un mums tie liekas objektīvi,» saka Gints Zēla, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Juridiskās nodaļas galvenais speciālists. Rīgā pašvaldības īpašumā ir apmēram 15 000 dzīvojamo telpu, un var pieļaut, ka to īrnieki gribēs mainīties krustu šķērsu, raksta NRA.lv.
Jauns nolikums
Likums Par dzīvojamo telpu īri paredz, ka īrniekam ir tiesības apmainīt aizņemto dzīvojamo telpu ar citu īrnieku, ja tam rakstveidā piekrituši kopā ar viņu dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi un izīrētājs (15. pants). Šāds likuma pants pieļauj, ka īrnieki var un drīkst mainīt dzīvokļus bez speciāliem nosacījumiem. Līdz 2013. gadam dzīvojamo platību savstarpēji mainīt tika atļauts tiem īrniekiem, kuri dzīvokli saņēmuši kā pašvaldības palīdzību (bijuši pašvaldības dzīvokļu rindā), un tiem, kam bija tiesības mitekli privatizēt, bet tas nav izdarīts. Tā kā 2013. gadā tika izstrādāts jauns nolikums, togad Dzīvojamo telpu apmaiņas komisija (septiņu locekļu sastāvā) visvairāk atteica maiņas variantus.
Kontrolē komisija
Nolikumā tagad noteikts, kādos gadījumos dzīvojamās telpas maiņas gadījumā komisija var lemt par pozitīvu atbildi. Pirmkārt, savstarpēji ļauts apmainīt pašvaldības dzīvojamo telpu starp īrniekiem, kuri dzīvokli saņēmuši kā pašvaldības palīdzību. Šim pašvaldības īpašumam noteikts neprivatizējams statuss. Tātad savstarpēji mainīties var neprivatizējamu dzīvokļu īrnieki. Otrkārt, dzīvojamo platību savstarpēji var apmainīt tie īrnieki, kuriem bija tiesības privatizēt pašvaldības dzīvokli, bet kuri to nav izdarījuši. Tagad viņi var atsavināt šo dzīvokli par naudu. Vienkāršāk sakot, Rīgā privatizējamu dzīvokli pret neprivatizējamu mainīt neļauj. Kāpēc tā? Skaidrojumu var rast G. Zēlas skaidrojumā diskusijā Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, un vides departamentā atzīst, ka pašlaik dzīvojamo telpu īres līguma reģistra trūkums neļauj pašvaldībai veikt pietiekamu kontroli par apmaiņas procesa tiesiskumu. Dzīvojamo telpu apmaiņa starp pašvaldības īrniekiem, kuri dzīvojamo telpu saņēmuši kā palīdzību, un personām, kuras īrē dzīvojamo telpu, rada situāciju, ka pašvaldības dzīvojamo fondu, kas paredzēts sociālās palīdzības sniegšanai, izmanto personas, kurām šāda palīdzība nav paredzēta. Starp citu, jaunajā Īres likumā dzīvojamo telpu apmaiņas iespēja nav iekļauta, jo teorētiski šāda veida pašvaldībai palīdzība būtu jāsniedz īslaicīgi, krīzes situācijās. «Bet mums tā vēl nav,» piebilst G. Zēla. «Tāpēc pastāv šādi dzīvokļi un apmaiņas iespēja.»
Komisija arī lemj par loģisku maiņu un izpēta, vai rīdziniekam ir tiesības uz šāda veida sociālo palīdzību. Nevar būt tā, ka daudzbērnu ģimene pēkšņi vēlas pārcelties uz vienistabas miteklīti, bet trīsistabu dzīvokli grib īrēt vientuļi dzīvojošs pensionārs.
Problēma – parādnieki
Rīgas domes deputāts Valdis Gavars marta beigās izteica šaubas par to, vai dzīvokļi, ko piešķir sociālajās mājās, tiešām visiem to gribētājiem ir vajadzīgi. Viņam bija radies iespaids, ka rīdzinieki kavējas pārcelties uz rindā beidzot sagaidīto pašvaldības mājokli un, iespējams, jauniegūto mājokli izīrē apakšnomā. Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Mārīte Javorska skaidro, ka deputāts šajā gadījumā sajaucis īres dzīvokļus ar sociālajiem, bet nelikumīgu apakšīri tiešām pierādīt grūti. Apsaimniekotājs gan ir nosacīti atbildīgs par to, kas notiek dzīvokļos. «Ja mums ienāk informācija, ka nav tā, kā vajag, interesējamies, sūtām pašvaldības policiju,» saka M. Javorska. Ja tiek atklāts, ka pašvaldības dzīvoklis izīrēts trešajām personām, tad apakšīrniekam un, var gadīties, arī īrniekam šis īpašums jāatstāj.
Viņa norāda uz vēl kādu problēmu. Īrnieki pašvaldības dzīvokļos mēdz palikt parādā par sniegtajiem pakalpojumiem. Protams, parādniekus var no īres vai sociālā dzīvokļa izlikt, bet tas, pirmkārt, ir garš process. Otrkārt, ir personu grupa, ko uz ielas izlikt nedrīkst, viņiem jāierāda atkal jauns pašvaldības dzīvoklis. Jā, varbūt nelabiekārtots, jā, mazāks, bet tik un tā ar apdzīvojamo platību ir jānodrošina.
Parādniekiem ir iespēja dzīvot sociālajā dzīvokli, bet daudzi laikus nenokārto nepieciešamos dokumentus. Kad parāds jau iekrāts, arī Sociālais dienests ne vienmēr vairs var iesaistīties. Šis ir viens no piemēriem, kā var pazaudēt labiekārtotu dzīvokli.
Antra Gabre
