Galēji radikālā vegānu organizācija Dzīvnieku brīvība ir potenciāls drauds lolojumdzīvniekiem – suņiem un kaķiem. Veterinārārsti brīdina, ka nākamais solis šo radikāļu darbībā var būt mājdzīvnieku «atbrīvošana no ekspluatācijas», viņus nogalinot.
Tieši tā rīkojas starptautiskās organizācijas PETA (People for the Ethical Treatment of Animals) fanātiķi. Nozog suni, kas dauzās turpat pie savas mājas, un atstāj viņa vietā puķupodu. Bet jau pēc dažām stundām patversmē dzīvnieks tiek nogalināts. Tāpēc, ka viņu izpratnē dzīvnieks nedrīkst būt mājdzīvnieks, nedrīkst būt lolojumdzīvnieks. Dzīvnieku nedrīkst izmantot, un tas nedrīkst piederēt. Kāda šim stāstam no Amerikas saistība ar Dzīvnieku brīvību? Izrādās, vistiešākā.
Vetārsti pret radikālismu
Latvijas organizācija saņem naudu no PETA un savā praksē pakāpeniski ievieš PETA politiku, mērķus, darbības shēmas. Ne jau Latvijas aktīvisti izgudrojuši publisku sēdēšanu būros, ielaušanos svešos īpašumos vai likumdevēja ietekmēšanu. Šīs metodes tiek pārņemtas no ārzemju kolēģiem. Un tas būtu tikai likumsakarīgi, ja Latvijā sekmīgi īstenotajai cīņai pret cirku, zvēraudzētavām, pārtikas rūpniecību un gaļas patērēšanu uzturā sekotu nākamais solis šīs radikālās ideoloģijas īstenošanā – lolojumdzīvnieku likvidēšana un viņu īpašnieku iebiedēšana.
Pagaidām tas ir tikai pieņēmums. Taču veterinārārstus bažīgus dara Latvijas vegānu sadraudzība ar PETA fanātiķu tīklu.
«Latvijas Veterinārārstu biedrību, protams, satrauc, ka radikālisms, kādu varētu realizēt organizācijas, kuras atbalsta PETA politiku, varētu rezultēties tādā rīcībā, kādu ar bažām vērojam citviet,» atzīst biedrības vadītāja Māra Viduža. «Latvijas Veterinārārstu biedrība radikālismu dzīvnieku aizsardzībā nekad nav atbalstījusi un neatbalstīs, vai tas būtu aicinājums atlaist brīvībā ūdeles, demolēt gaļas veikalus vai nogalināt suņus, lai viņus it kā atbrīvotu no cilvēka «ekspluatācijas». Ceram, ka neko tādu Latvijā mums nenāksies pieredzēt.»
Pirmais brīdinājums
Plakāts no pasākuma, kas Rīgas centrā notika pirms nedēļas – gājiena par dzīvniekiem, liek domāt, ka nāksies gan. Zinot, ko PETA dara ar patversmēs nonākušajiem suņiem (plašāk par to var lasīt www.petakillsanimals.com), teksts šajā plakātā gribot negribot izklausās pēc draudiem: «Atļaujot mājdzīvniekam pastaigāties vienam, neaizmirsti pateikt tam «visu labu».» Un klāt piezīmēts vilciņš, ko pie sevis aizsauc kaut kāds dievs tēvs. Interneta sarakstēs pavīdējis, ka šī plakāta autori atbalsta ne vien Dzīvnieku brīvību, bet arī partiju Saskaņa. Taču šajā gadījumā ne jau Dzīvnieku brīvības politiskās simpātijas ir svarīgas, bet gan organizācijas radītais apdraudējums Latvijas suņiem un kaķiem.
Galvenais ideologs klusē
Dzīvnieku labturības jautājumi Eiropas Savienībā tiek regulēti kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. Veterinārārstu biedrība aicina organizācijas, kuras nav ar to apmierinātas, vērsties ar pretenzijām Eiropas Komisijā – vietā, kur tiek pieņemti lēmumi par dzīvnieku audzēšanas metodēm, politikas izstrādi un budžeta veidošanu. Nevis piekopt radikālas un sabiedrībai kopumā nepieņemamas darbības metodes savu mērķu sasniegšanai.
Taču līdzšinējā pieredze liecina, ka radikālajiem vegāniem tabu neeksistē. Nav nozīmes privātīpašumam – nakts aizsegā ielauzties ūdeļu fermā un izlaist tās no sprostiem, tādējādi nolemjot nāvei, ir normāli. Terorizēt un iebiedēt bērnus, kas nāk uz cirku, ir normāli. Sabotēt restorānu darbu ir normāli. Tāpat kā iefiltrēties skolās un sludināt tur vegānismu. Un acīmredzot arī nogalināt suņus ir tikai normāli. Vai šajā punktā Dzīvnieku brīvība grasās kopēt PETA metodiku, gan nav droši zināms. Organizācija sarunājas tikai ar tai tuviem žurnālistiem vai tādiem, kas nav spējīgi uz kritisku analīzi. Neatkarīgā nepieder ne pie vieniem, ne otriem. Kārtības labad jautājumi gan tika aizsūtīti – kāda ir Dzīvnieku brīvības politika attiecībā uz lolojumdzīvniekiem, un vai tiek atbalstīta PETA praktizētā lolojumdzīvnieku nogalināšana. Taču valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons atbildēja ar formālu: «Sveiki! Dzīvnieku brīvība sadarbojas ar žurnālistiem, kas ievēro žurnālistu ētikas kodeksu.» Varbūt ar to domājot naivus iesācējus, kas raksta Andersonam pa prātam.
Apakšā PETA nauda
Gājienā par dzīvniekiem bija pulcējušās daudzas jauneklīgas un mirdzošas acis. Degsmes un aizrautības pilnas. Bija pat atvesti daži suņi, saimniekiem neapzinoties, kādu nākotni PETA viņiem novēl. Šis jau sen vairs nav stāsts tikai par miermīlīgu vegāniskās filosofijas izplatīšanu.
Gados jaunu sekotāju skaits Dzīvnieku brīvības sludinātajām radikālajām idejām aug, un ar pliku aizrautību vien to panākt nav iespējams. Propaganda ir jāapmaksā, aktivitātes jāplāno. Jāpērk vietas plakātiem, un droši vien arī jāuzpērk cilvēki. Publiski pieejamais gada pārskats rāda, ka biedru naudās pērn iekasēti 7600 eiro, ziedojumos saņemti 26,4 tūkstoši, no ārvalstu fondiem saņemti 30,6 tūkstoši, un kopā ar vēl citiem ieņēmumiem ievākti 67 378 tūkstoši eiro. Divi lielākie ziedojumi sasniedz un pārsniedz 4000 eiro. Viens ir anonīms. Savukārt otru neierobežotai lietošanai piešķīrusi PETA Vācijas filiāle. Šis arī ir pamats apšaubīt Dzīvnieku brīvības mērķu humānismu un organizācijai oficiāli piešķirto sabiedriskā labuma statusu. Ja radikālie vegāni sāks zagt un slaktēt suņus, sabiedrībai no tā nebūs nekāda labuma, un vēl jo vairāk suņiem.
Imants Vīksne
Foto: Pixabay
