Daudzi no mums noteikti ir lasījuši “Dželsomīno Melu zemē”, kas stāsta par puisēnu ar brīnumainu balsi. Kā jau vairums pasakās tas notiek, arī Dželsomīno dodas ceļojumā un nokļūst Melu zemē, kur maize tiek saukta par tinti, vakars tiek skaitīts kā rīts un otrādi, kaķi spiesti riet, bet suņi – ņaudēt, un kur patiesība nevienu neinteresē. Līdzīgas sajūtas ir pārņēmušas arī Latvijas sabiedrību – arī pie mums augstos amatos sēž gluži tādi paši valdnieki kā Melu zemē.
Visiem arvien skaidrāk kļūst redzama patlaban pie varas esošās Kariņa valdības patiesā seja – par spīti zemajiem reitingiem, koalīcijas konfliktiem un pretrunām, un nespējai tikt galā ar COVID-19 krīzi, tā turas pie saviem amata krēsliem. Vēl vairāk – tā labāk pārdalīs amatus, nekā atzīs, ka tauta tai neuzticas un laiks atkāpties.
Kaut arī reitingi rāda, ka sabiedrības uzticība valdošajai koalīcijai ir zem katras kritikas – piemēram, KPV LV atbalsts ir zem 2%, bet Jaunā konservatīvā partija knapi turas virs 3%, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mēģina pārliecināt, ka partijām nevajadzētu uztraukties par saviem reitingiem. Vai tiešām ir vienalga, ka pie varas atrodas valdība, kurai nav sabiedrības atbalsta?
Mēs, protams, varam izlikties, ka esam nokļuvuši Melu zemē, kur, lai saskaitītu, ir jāatņem, bet, lai sareizinātu, – jādala, bet agri vai vēlu arī šiem karaļiem, kas pie varas, nāksies pieņemt patiesību – šī valdība nebūs tā, kas izvedīs Latviju no krīzes, šī valdība nebūs tā, kuru sabiedrība vēlēsies redzēt no jauna, un šie politiķi nebūs tie, kuriem tauta būs gatava turpmāk uzticēt valsts vadības grožus.
Vai tiešām vajadzētu uzskatīt, ka neloģiskie COVID-19 ierobežojumi, raušanās uz amatiem un vienas partijas (šajā gadījumā KPV LV) nogrūšana uz ceļiem būs tā, kas liks vēlētājiem stāvus aplaudēt?
Patiesība ir tāda, ka šī valdība jau sen sevi ir izsmēlusi – laiks apzināties to, ko jau saskatījusi tauta, – šī valdība ne ar ko neatšķiras no Melu zemes valdniekiem – ministri sit sev pa plecu un uzslavē par labu darbu, kamēr patiesībā tauta sauc neapmierinātībā.
Neapšaubāmi, ka valdība vēl ilgi var mēģināt slēpties “zem” COVID-19 un nepieciešamības pēc arī stabilitātes šajā periodā, bet diez vai tauta tādā melu un viltus valstībā gribēs dzīvot pastāvīgi – šī nav Džanni Rodari pasaka, Kariņ, un Latvija nav Melu zeme.
Foto: Valsts kanceleja
