Latvijas jaunā valdība centās pārliecināt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas pārstāvjus par Latvijas valdības spējām sniegt kreditoriem ticamas atskaites, uz kuru pamata pieņemt lēmumus par nākamo aizdevumu izsniegšanu Latvijai.
Premjera Valda Dombrovska sarunas ar SVF pārstāvjiem vakar beidzās, publiski apmainoties ar laipnībām. SVF jaunais pārstāvis Baltijā un Polijā Marks Grifits raksturoja sarunas kā “produktīvas un labas”. Pēc viņa domām, “uzsāktais ceļš dod cerības par labu rezultātu” kaut kad nākotnē. Tā sasniegšanas galvenais nosacījums ir vienošanās par Latvijai atļauto 2009. gada valsts budžeta deficītu, kura ievērošanas gadījumā SVF un citi Latvijas kreditori nepārtrauktu valūtas sūtījumus uz Latviju. Par to puses pat neesot runājušas, ko V. Dombrovskis izskaidroja ar savu viesu ne pārāk augsto statusu SVF hierarhijā. Latviju no SVF neesot apciemojusi “pilna misija” ar cilvēkiem, kuri drīkstētu pieņemt lēmumus. Šonedēļ Latvijā uzturējušies tikai ziņu ievācēji par Latvijas valdības rīcībspēju. Turpmāk to uzmanīs SVF pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, kuras atvēršanu M. Grifits solīja mēneša laikā.
Pēc Eiropas Komisijas misijas vadītājas Elenas Floresas teiktā, EK pagaidām vēloties tikai iepazīties ar Latvijas jauno valdību un noskaidrot tās viedokli par ekonomisko situāciju. Jautājums par budžeta deficīta apmēra (ne)palielināšanu, viņasprāt, būtu bijis pārāk smags sarunu sākumam.
Ja sarunu dalībnieku teiktais par budžeta deficīta jautājuma apiešanu ir patiesība un šā deficīta apmērs nav saskaņots aizkulišu sarunu līmenī, tad Latvijas valdības darbam pie 2009. gada valsts budžeta grozījumiem ir tikai teorētisku uzmetumu un prāta vingrināšanas nozīme. SVF un kreditoru kompānijas piekrišana Latvijas lūgumam palielināt atļauto budžeta deficītu no 5 līdz 7% no iekšzemes kopprodukta ļautu pieņemt tagad gatavojamos budžeta grozījumus ar izdevumu samazināšanu apmēram par 300 miljoniem latu uz pensionāru un mazāk atalgoto valsts kalpotāju rēķina, neaizskarot kaut cik ietekmīgo ierēdņu intereses. Šajā variantā valsts neieguldīs lielu naudu ES palīdzības fondu apgūšanai. Problēmas tādā gadījumā radīsies tikai pēc Latvijai piešķirtā aizdevumu limita izsmelšanas, kad Latvijai būs jāsāk atdot šo aizdevumu. Kreditoru pārstāvji centušies nepieļaut šādu variantu un aicinājuši valdību tomēr reformēt pārvaldes aparātu, pretī saņemot solījumu, ka valdība padomāšot par valsts funkciju audita veikšanu. Reālistiskāk izklausījās V. Dombrovska solījums pievērsties izmaiņām veselības un izglītības sistēmā. Proti, valsts centīsies šīm nozarēm saglabāt tikai simbolisku finansējumu, lai varētu visu nodokļos iekasēto naudu iztērēt pārvaldes aparāta uzturēšanai un ārējā parāda atdošanai.
Avots: NRA.lv / Arnis Kluinis
