Maksājumu bilancē vērojamā statistika būtiskas izmaiņas neparāda. Kārtējo maksājumu konts turpina uzrādīt pārpalikumu, kas trešajā ceturksnī ir sasniedzis 327.9 miljonus latus. Tirdzniecības bilances deficīts salīdzinājumā ar otro ceturksni ir sarucis nedaudz. Tendences ārējā tirdzniecībā pa ceturkšņiem konsekventi uzrāda eksporta izaugsmi, kas varētu turpināties arī nākamajos periodos. Trešajā ceturksnī, ko veicina ziemas periods, gan arī rūpnieciskās aktivitātes pieaugums atsevišķās nozarēs, nedaudz pieaudzis importa apjoms. Nostiprinoties rūpnieciskajai aktivitātei, imports arī turpmākajos ceturkšņos turpinās pieaugt. Pakalpojumu bilance turpina uzrādīt stabilitāti. Tās pozitīvais pārpalikums jau otro ceturksni pēc kārtas spēj nosegt tirdzniecības bilances iztrūkumu. Turpmākajos ceturkšņos tirdzniecības iztrūkums nedaudz mazināsies, tomēr straujas pārmaiņas tirdzniecības bilancē nav gaidāmas. Pozitīva tirdzniecības bilance būs panākama vien ilgtermiņā, konsekventi strādājot pie produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādi un jaunu tirgu ieņemšanu un esošo paplašināšanu.
Ienākumu konta pārpalikums trešajā ceturksnī ir 220.8 miljoni latu. Tas ir krietni mazāks par otrajā ceturksnī novēroto. Kā jau šogad ierasts, lielo ienākuma konta pārpalikumu veido investīciju uzņēmumu zaudējumi. Tas ir uztverams kā formāls efekts, jo neveido reālu naudas plūsmu. Trešajā ceturksnī zaudējumi bija mazāki par otrajā ceturksnī uzrādītajiem, kā dēļ arī pārpalikums ir sanācis mazāks. Lielāko daļu šo zaudējumu veido banku sektors.
Kārtējie pārvedumi turpina nodrošināt stabilu plūsmu Latvijas virzienā. Daļu no stabilās plūsmas veido ES dažādi maksājumi, kā arī citi kārtējie pārvedumi. Tas norāda, ka šeit dzīvojošie joprojām turpina saņemt naudas līdzekļus no ārzemēs dzīvojošajiem nerezidentiem, kas lielā mērā ir tie paši tautieši, kas ilgstoši atrodas ārzemēs.
Kapitāla un finanšu konts uzrāda naudas aizplūšanu 395.4 miljonu latu apmērā. To galvenokārt nosaka rezerves aktīvu jeb Latvijas Bankas ārvalstu rezervju pieaugums. Rezervju lielāko daļu veido valdības ilgtermiņa saistību jeb parāda 976.2 miljonu latu pieaugums. Jāatzīmē, ka rezerves augušas arī pieprasījuma pēc latiem pieauguma rezultātā. Minētais parāds arī veido pozitīvu citu ieguldījuma konta saldo. Aizdevuma saņemšana noslēpj naudas plūsmas aizplūšanu, kas turpinās dažādu saistību segšanas rezultātā. To veido gan uzņēmumu, gan banku naudas plūsmas.
Tiešo investīciju konts trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar otro ir plusos. Pozitīvo pārmaiņu pamatā ir tas, ka uzņēmumu zaudējumi salīdzinājumā ar otro ceturksni bija mazāki, kā arī Latvijā investīciju uzņēmumi, lielā mērā bankas, bija spiestas palielināt kapitālu, kas nodrošināja ievērojamu investīciju ieplūdi. Tas ir, investīcijas ieplūdušas, lai tiktu nostiprināts jau esošā komercdarbība. Jaunu investīciju stabila plūsma atsāksies vēlāk, kad valsts būs nostabilizējusi savas finanses un būs skaidrāki komercvides nosacījumi. Kapitāla konts ir ar pārpalikumu, ko galvenokārt nodrošina dažādu ES fondu ieplūšana.
Maksājumu bilances naudas plūsmu izsekošana un viennozīmīgu secinājumu veikšana ir ļoti sarežģīta. Tomēr turpmāk tendences Maksājumu bilancē būs pretējas tām, kas bija pirms vairākiem gadiem. Nāksies palielināt KMK pārpalikumu, nostiprinot pakalpojumu un preču eksportu, lai spētu pildīt savu kredītsaistības. Nāksies vairāk dzīvot no tā, ko nopelnām, mazāk veicot tēriņus par aizņemtiem līdzekļiem. Pozitīvs KMK būs viens no priekšnosacījumiem, lai ekonomikā uzkrātos līdzekļi, kas varētu tikt novirzīti investīcijām ekonomikas attīstībai. Nostabilizējoties valsts finansēm un komercvides nosacījumiem, palēnām atsāksies arī jaunu investīciju ieplūde. Naudas resursu ieplūde nebūs tik strauja kā tika pieredzēts, jo kreditēšanās būs pārdomātāka un vēl kādu laiku ierobežota dārgo resursu un jau augstā saistību līmeņa dēļ.
Avots: BNA Latvia
