Cik maksā domēna vārdi?

Nopietna klātbūtne internetā ārpus sociālajiem tīkliem prasa izdevumus: mājaslapas izstrāde, tad tās izvietošana uz servera, vēl ņemšanās ar pasta serveriem, nemaz nerunājot par interneta pieslēgumu. Jāmaksā arī par savu adresi internetā jeb domēna vārdu. Kopējā izdevumu klāstā maksa par domēna vārda izmantošanu parasti nebūs pati dārgākā pozīcija, bet tomēr…

Kā veidojas maksa par domēna vārdu un kāpēc tās atšķiras?

Katrs, kas savām privātām vai uzņēmuma vajadzībām ir uzstādījis DNS serveri, zina, ka tā nav raķešu zinātne. Pietiek ar vienu vai labākajā gadījumā ar diviem serveriem, un viss strādā. Taču DNS ir veidota kā hierarhiska sistēma. Un, jo augstāk hierarhijā ir domēns, jo lielāka ir atbildība un jo sarežģītāka sistēma ir nepieciešama tā uzturēšanai. Augstākā līmeņa domēna uzturētājam ir jānodrošina visu zemāk esošo domēnu darbība, tādēļ līdz ar citiem darbiem reģistram ir jāuztur sistēma jaunu domēna vārdu pieteikšanai, jāizstrādā risinājumi sadarbībai ar reģistratūrām (starpniekiem, kas sniedz domēna vārdu reģistrācijas pakalpojumus), gan – un tas ir pats būtiskākais – jānodrošina informācijas par reģistrētajiem domēna vārdiem nepārtraukta pieejamība. Tam ar pāris serveriem vairs nepietiek. Atkarībā no domēna izmēra (t.i., domēnā reģistrēto domēna vārdu skaita) serveru skaits šī domēna darbības nodrošināšanai sniedzas no dažiem desmitiem, līdz pat vairākiem simtiem. Turklāt šie serveri ir izvietoti dažādās vietās un pat dažādās valstīs. Tiem visiem ir nepieciešami interneta pieslēgumi, apkope, nomaiņa utt. Tas un vēl daudz kas cits veido reģistra turētāja izmaksas, kuras sedz ieņēmumi no domēna vārdu reģistrācijas. Tomēr tā ir tikai viena šķautne.

Sākotnēji jaunos domēna vārdus augstākajā domēnā reģistrēja tikai reģistra turētājs, kas katram domēnam ir un var būt tikai viens. To sauc par tiešo reģistrāciju modeli. Vēlāk, lai veicinātu konkurenci un tirgus attīstību, tiešo reģistrāciju modeli sāka aizstāt vai papildināt ar tā saukto reģistratūru modeli. Reģistratūru modelī uzņēmumi jeb reģistratūras, kas ir noslēguši līgumu ar reģistra turētāju, piedāvā gala lietotājiem jeb reģistrētājiem starpniekpakalpojumus domēna vārdu reģistrācijā. Tas nozīmē, ka reģistratūras savā ziņā iepērk no reģistra turētājiem domēna vārdus vairumā un pārņem to reģistra turētāja darba daļu, kas attiecas uz klientu apkalpošanu.

Liktos, ka reģistra turētājs varētu prasīt viszemāko cenu, jo, būdams dabīgā monopolstāvoklī, tas pakalpojumu var piedāvāt bez starpniekiem. Tomēr parasti ir gluži otrādi – reģistra turētāja cena ir krietni augstāka nekā tā, ko saviem klientiem piedāvā reģistratūras. Tas tā ir arī tādēļ, lai varētu attīstīties domēna vārdu tirgus un lai reģistratūras konkurētu savā starpā, nevis ar reģistra turētāju.

Bet arī reģistratūras ir dažādas. Ir tādas, kurām galvenais darbības virziens ir saistīts ar domēna vārdu reģistrāciju un to darbības nodrošināšanu. Šīm reģistratūrām ir plašākas zināšanas tieši DNS jomā un tās specializējas domēna vārdu biznesā. Citām reģistratūrām domēna vārdu reģistrācija ir tikai tāds kā papildu bizness – tām galvenais ienākumu avots ir citi pakalpojumi, piemēram, mājaslapu glabāšana, e-pasta adrešu uzturēšana, mājaslapu izstrāde un virzīšana tirgū. Ja klients piesakās šādiem pakalpojumiem, tad laika gaitā viņš samaksā daudz vairāk nekā tikai par domēna vārdu, tāpēc šādas reģistratūras piedāvā domēna vārdus par krietni zemākām cenām – tas ir tikai paņēmiens, lai pievilinātu klientus. Klients savukārt saņem pilnu pakalpojumu klāstu vienuviet.

Taču arī tas vēl nav viss. Cenu ietekmē arī pievienotā vērtība, kāda ir domēnam. Piemēram, otrā līmeņa domēna vārda reģistrācija domēnā .pr (Puerto Riko domēns, tiek pasniegts kā saīsinājums no Public Relations) maksā 1000 USD gadā. Tikpat izmaksās domēna vārda reģistrācija domēnā .tm (Turkmenistānas domēns, tiek pasniegts kā saīsinājums no Trademark), vienīgi te iegūstat lietošanas tiesības uzreiz uz 10 gadiem.

Un arī tas vēl nav viss. Kā liecina dažādu domēnu pieredze, ja cena ir pārāk zema, tad domēna vārdus sareģistrē domēna vārdu sagrābēji (tā sauktie domainers), kas pēc tam interesentiem tos pārdod par krietni lielākām summām. Tas lielā mērā devalvē domēna vērtību, jo tas zaudē savu pievilcību nopietnu lietotāju vidū, kā rezultātā domēnā netiek veidots vērtīgs saturs: mājaslapas, e-pasti u.c. Savukārt, nesamērīgi augstas cenas, kas neatbilst domēna vērtībai, noteikšana, kavē domēna augšanu un attīstību.

Vai cilvēki vienmēr dzenas pēc zemākās cenas?

Reģistratūras konkurē savā starpā, un nebūt ne vienmēr uzvar tas, kurš piedāvā lētāko cenu. Piemēram, viena no reģistratūrām, kas piedāvā domēna vārdu reģistrēšanu domēnā .lv, par domēna vārda pirmreizējo reģistrāciju prasa 74,50 ASV dolārus, t.i., būtiski vairāk nekā pats reģistrs un daudzas reģistratūras. Var likties paradoksāli, bet šī reģistratūra ir starp 5 lielākajām .lv reģistratūrām!

No otras puses pastāv arī cits modelis – domēna vārdi bez maksas. Tādu modeli var izvēlēties reģistratūra, kas, piemēram, piedāvā izvietot pie sevis mājaslapu uz gadu un saņemt domēna vārdu par velti. Kā jau rakstījām iepriekš, lielai daļai reģistratūru domēna vārdu reģistrācija ir tikai papildpakalpojums klāt pie pamatbiznesa paketes. Taču ir arī domēni, kuros pats reģistra turētājs piedāvā domēna vārdu reģistrāciju bez maksas! Tāds modelis ir izvēlēts, piemēram, Tokelau valsts koda domēnā .tk. Tokelau ir maza saliņa Klusajā okeānā ar kopējo iedzīvotāju skaitu ap 1400. Taču .tk šobrīd ir lielākais valsts koda domēns, apsteidzot ilggadējo līderi Vācijas .de. Domēnā .tk ir reģistrēti vairāk nekā 20 miljoni domēna vārdu. Līdzekļi domēna uzturēšanai tiek iegūti, monetizējot datu plūsmu uz otrreizējā tirgus domēniem un par augstāku maksu pārdodot vērtīgākos domēna vārdus. Te gan jājautā, vai esat redzējuši daudz saturīgu mājas lapu ar paplašinājumu .tk? Vai jūs vēlētos, lai jūsu uzņēmumu asociētu ar bezmaksas domēnu, kurā ir daudz spamotāju un ļaunatūras izplatītāju? Lai gan .tk reģistra turētājs aktīvi cīnās pret šādām nevēlamām parādībām, savu tēlu nospodrināt viņiem vēl nav izdevies. Bet, iespējams, tas ir laika jautājums.

Izvēloties reģistratūru, lietotāji skatās ne tikai uz cenu, bet arī uz piedāvāto pakalpojumu klāstu, klientu apkalpošanas kvalitāti, piemēram, vai ir iespējams saņemt konsultācijas pa e-pastu vai tālruni, iespēju ātri un ērti pieteikt izmaiņas, drošumu utt.

Eiropas valstu pieredze

Eiropas reģions nenoliedzami ir pasaules valstu augstākā līmeņa domēnu industrijas līderis. Tā kā tas ir Latvijai ļoti tuvs reģions, tad ir vērts aplūkot sīkāk Eiropas valstu pieredzi savu valsts kodu domēna vārdu tirgus organizēšanā un maksas par savas valsts domēna vārdiem noteikšanā.

Kā jau minējām, domēna vārdu reģistrāciju var piedāvāt:

  • tikai reģistra turētājs – domēna vārdus iespējams piereģistrēt tikai pa tiešo pie reģistra turētāja,
  • tikai reģistratūras – domēna vārdus iespējams piereģistrēt tikai caur reģistratūru tīklu, bet reģistra turētājs reģistrācijas pakalpojumus nesniedz (.eu, .ee, .ru…);
  • gan pie reģistra turētāja, gan caur reģistratūrām (.lv, .lt, .ch…). Šajā gadījumā reģistra turētāja cenai būtu jābūt augstākai nekā cenai reģistratūrām, lai netraucētu attīstīties reģistratūrām.

Tāpat cenu ietekmē domēnā reģistrēto domēna vārdu skaits – tam ir dažādi iemesli. Rezultātā cenas par reģistrāciju dažādos domēnos ir atšķirīgas. Tāpēc nav iespējama precīza salīdzināšana. Tomēr var mēģināt salīdzināt cenas, kādas reģistri piedāvā reģistratūrām, un cenas, reģistrējot pa tiešo, kā arī nedaudz izprast vispārējo stratēģiju. Jāņem vērā, ka informācija ir par 2013.gada beigu posmu, reālā situācija var ar laiku mainīties.

Saskaņā ar Eiropas augstākā līmeņa reģistru organizācijas CENTR datiem reģistratūrām piedāvātās cenas (atkarībā no domēnā reģistrēto vārdu skaita) Eiropā sadalās šādi:

Domenu-cenas

Reālajā pasaulē ir arī jāmaksā PVN. Katrā valstī šis nodoklis ir atšķirīgs, bet šīs atšķirības nav pārāk lielas – parasti PVN ir 20 plus mīnus 2 procenti. Interesanti, ka Bulgārijā maksājumus par domēna vārdiem ar PVN neapliek. Laikam bulgāri uzskata, ka ir ļoti svarīgi attīstīt domēna vārdu tirgu. Vēl dažās valstīs ir jāmaksā atsevišķi par domēna vārda reģistrēšanu un uzturēšanu. Parasti par pirmo gadu ir jāmaksā krietni vairāk nekā par nākamajiem gadiem. Tomēr Polijā ir otrādi – par pirmo gadu jāmaksā relatīvi maz, bet par nākamo gadu 4 reizes augstāka cena. Rumānijā ir vēl savādāk: tur ir jāmaksā tikai vienu reizi – pašā sākumā, reģistrējot domēna vārdu. Tomēr domēna vārdu reģistrētāji tiek brīdināti, ka vēlāk var gan tikt ieviesta gada maksa.

Divas Eiropas valstis – Apvienotā Karaliste un Malta otrā līmeņa domēna vārdus savā valsts domēnā jau ir noteikušas un tur var reģistrēt tikai trešā līmeņa domēnus (piemēram, manakompanija.co.uk). Paredzēts, ka 2014. gada 10.jūnijā Apvienotā Karaliste šādu praksi izbeigs, bet Malta šādu lēmumu vēl nav pieņēmusi.

Lai gūtu ieskatu par domēna vārdu reģistrēšanas izmaksām dažādās valstīs, zemāk ir apkopota informācija par Eiropas Savienības valstīm (stāvoklis uz 2013. gada beigām), kurās reģistra turētāji piedāvā tiešās reģistrācijas. Šajās tabulās visas cenas ir bez PVN un ir pārvērstas eiro valūtā. Jāņem vērā, ka šīs cenas visdrīzāk būs lielākas, nekā reģistratūru piedāvātās.

Domenu-cenu-tabula

Protams, nav jau vienmēr jāizvēlas reģistrēt domēna vārdu pa tiešo pie reģistra turētāja. Iespējams, ka prātīgāk ir izvēlēties kādu no reģistratūrām, kuras piedāvātā cena, pakalpojumu loks un apkalpošanas līmenis atbilst jūsu vēlmēm un vajadzībām.

Tomēr, ja galvenais mērķis, reģistrējot domēna vārdu, ir ietaupīt pāris centus, tad jāatzīst, ka ne uz kādiem lieliem panākumiem cerēt nevar. Cerētais ietaupījums var izpalikt. Tāpēc, lai nebūtu vilšanās, būtiski izvērtēt sev tīkamo risinājumu un rūpīgi izpētīt tirgus piedāvājumu un līgumu nosacījumus.

Iedomājieties, ka jums ir izveidojies tīri labs ogu tirdzniecības bizness „Laba Latvijas oga”, kas piedāvā svaigas, ekoloģiskas, ļoti gardas mellenes, brūklenes, avenes un citas ogas. Mājaslapas izvietošanai jūs izlemjat reģistrēt domēna vārdu labalatvijasoga.dk Dānijā par nieka 5 eiro. Tagad jāatceras, ka katrs iespējamais klients no Latvijas, ierakstot Google meklētājā „mellenes”, vispirms saņems sarakstu ar adresēm, kur pašas pirmās būs adreses no Latvijas domēna .lv ar jūsu konkurentu piedāvājumiem, pēc tam nāks adreses no vispārējiem domēniem (.com, .net utt.), jo tāda ir Google meklēšanas stratēģija. Jūsu vietne no Dānijas tiks parādīta tikai saraksta pašās beigās, līdz kurām iespējamais klients visdrīzāk nemaz netiks. Tikai tie latviešu klienti, kas pieslēgsies no Dānijas, jūsu vietni ieraudzīs pašā saraksta sākumā.

Teiktais gan nenozīmē, ka nekad nevajadzētu domāt par domēna vārdiem citu valstu zonās. Ja, piemēram, jūs gribat savas labās ogas tirgot dāņiem, tad Latvijas domēna labalatvijasoga.lv mājaslapas pārtulkošana dāniski neko daudz nepalīdzēs, jo dāņi, ievadot vārdu ‘blåbær’, jūsu lapu nevarēs atrast tā paša augstāk aprakstītā iemesla dēļ. Tad ir jēga reģistrēt Dānijā domēna vārdu labalatvijasoga.dk (vai godlettiskbær.dk) un attiecīgajā vietnē aprakstīt (dāņu valodā, protams), cik gardas ir piedāvātās mellenes. Tagad gan var cerēt, ka daudzi dāņi, kas meklēs ‘blåbær’ atradīs jūsu piedāvājumu. Šis piemērs ir tikai viens no uzņēmumu iespējamiem apsvērumiem, kāpēc reģistrēt vienas vai otras valsts domēnā savu izvēlēto nosaukumu. Atšķirīgu pieeju izmanto uzņēmumi, kas izvēlas reģistrēt savas valsts domēnā adresi, piemēram, vērtējot savu nacionālo identitāti un vietējo tirgu, un ar mārketinga paņēmieniem vairo atpazīstamību ārpus savas valsts tam vienīgajam domēna vārdam, kuru tas reģistrējis un aktīvi izmanto.

pardomenu.lv