Noslēdzoties likmju celšanas posmam Rietumvalstīs, investori ar nepacietību sākuši gaidīt ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazināšanu. Šīs gaidas ir viens no faktoriem, kas pēdējā laikā pozitīvi ietekmējis akciju tirgus attīstību. Tomēr centrālās bankas uz likmju samazināšanu skatās daudz piesardzīgāk nekā investori, jo satraucas par inflācijas rādītājiem, kuri varētu atgriezties.
Ekonomika attīstās labāk, nekā iepriekš prognozēts
Ekonomikas procesi Rietumvalstīs līdz šim attīstījās pēc, iespējams, vislabvēlīgākā scenārija. Inflācijas tempi 2023. gada laikā ievērojami mazinājās, bezdarba līmeņi palika zemi un ekonomikas sniegums pārspēja pirms gada izteiktās prognozes. Zemāka inflācija ļāva centrālajām bankām gada otrajā pusē noslēgt likmju celšanas fāzi – FRS procentu likmes pēdējo reizi cēla jūlijā, ECB – septembrī. Tagad ekonomistu un investoru uzmanība pievērsta tam, kad tiks sperts nākamais solis – šoreiz likmju mazināšanas virzienā.
ECB vēl nesāk likmju samazināšanu, investori to sagaida aprīlī
Kā jau bija sagaidāms, ECB savā šī gada pirmajā sēdē procentu likmes atstāja nemainīgas. Tādējādi trešo sēdi pēc kārtas ECB depozīta likmes palika 4,0 % un refinansēšanas likme 4,5 % līmenī. ECB pagaidām vēl nav sākusi apsvērt likmju mazināšanas soļus, taču aizņēmējiem svarīgās sešu mēnešu EURIBOR likmes jau kopš pērnā gada decembra sākuma pakrita zem 4 % līmeņa, kur arī svārstās.
Inflācijai abpus Atlantijas okeānam atkrītot tuvāk 3 % atzīmei un noslēdzoties likmju celšanas maratonam, finanšu tirgus dalībnieki šogad paredz agresīvu likmju samazinājumu eirozonā un ASV. Spriežot pēc jaunākajām nākotnes darījumu cenām tirgū, abos reģionos bāzes likmes šī gada laikā varētu tikt samazinātas par vismaz 1,25 procenta punktiem. Pirmo likmju pazemināšanu eirozonā sagaida jau šā gada pirmajā pusē. Investoru domas dalās par to, vai tā notiks aprīlī, vai ECB tomēr vēlēsies nogaidīt līdz vasarai un novērtēt turpmāku inflācijas dinamiku. ASV pirmā likmju samazināšana, pēc tirgus dalībnieku domām, varētu notikt šī gada maijā.
Kaut arī likmju celšana ir noslēgusies, centrālās bankas ar lielāku piesardzību nekā investori skatās uz monetārā kursa pagriešanu pretējā virzienā. FRS tuvāko gadu laikā paredz samazināt likmes par 2,5 procentpunktiem, taču šogad plānota mērenāka 0,75 procentpunktu pazemināšana. ECB janvārī nekonkretizēja nākotnes plānus, un turpinās vērīgi sekot jauniem inflācijas un ekonomikas datiem. Tas ļauj bankai saglabāt elastību, ja cipari pārsteigs vienā vai otrā virzienā. Turklāt, ja pērn ECB sēdes pārsvarā notika īsi pēc FRS, šā gada sēžu kalendārs paredz, ka ECB būs jāpaziņo savi lēmumi vienu vai vairākas nedēļas pirms tam. Tādējādi ECB varētu būt pievērsta pastiprināta uzmanība.
Energoresursu cenas ir kritušas, citās nozarēs cenas mazākas nekļūst
Zemāka inflācija, protams, nenozīmē, ka dzīve kļūst lētāka. Taustāmāki cenu kritumi līdz šim eirozonā bija novērojami tikai energoresursiem. Citās patēriņa groza kategorijās cenas labākajā gadījumā neauga. Arī situācija darba tirgū ASV un eirozonā nepasliktinājās par spīti agresīvai likmju celšanai. Lēnāka inflācija pie noturīga algu pieauguma uzlaboja iedzīvotāju pirktspēju abpus okeānam, kas var mudināt tērēt vairāk. Šie faktori rada salīdzinoši labvēlīgu augsni, lai inflācijas tempi paliktu virs vēsturiskās normas. Tas ir galvenais iemesls, kas, vismaz sākumposmā, varētu atturēt centrālās bankas no agresīvas likmju samazināšanas.
Tajā pašā laikā, atšķirībā no ASV, eirozonā pamatojumu likmju mazināšanai piemeklēt ir salīdzinoši vieglāk – ekonomika kopš 2022. gada beigām stagnēja, privātā patēriņa dinamika bija vāja, turklāt apsteidzošie indikatori liecina, ka pieprasījuma puse arī jauno gadu iesāka uz vājas nots. ASV aina ir pretējā, kas zināmā mērā ierobežo FRS. Privātais patēriņš ASV visu gadu turējās uz izaugsmes trajektorijas, un ekonomika 2023. gadā izauga par 2,5 %. Šogad ASV izaugsme vairāku faktoru ietekmē varētu palēnināties, joprojām uzturot salīdzinoši veselīgu pieauguma tempu.
