Būvnieki apņemas krāpties mazāk

Lielākais būvniecības nozares forums Latvijā Būvniecības nedēļa 2016 šogad īpaši ievērojams ar dažādiem rakstu darbiem – vispirms jau sadarbības memorands ar valdību, kurā nozare paškritiski atzīstas, ka ar retiem izņēmumiem ir haltūristu un blēžu bars, un turpmāk centīsies blēdīties mazāk. Un vēl divām iepriekš izplatītām vēstulēm, kurā nozares dalībnieki dažādās kombinācijās sūdzas par foruma organizatora – Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) – darbību.

«Būvniecības nozarei raksturīga liela ēnu ekonomikas ietekme – dominē slēpta nodarbinātība, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ienākumu slēpšana. (..) Vāji attīstīta kvalitātes kultūra nenodrošina pašregulāciju, un pieaug varbūtība, ka veiktie darbi būvniecības nozarē ir ne tikai nekvalitatīvi, bet arī nedroši vai pat bīstami. (..) būvuzņēmēji, kas vēlas strādāt legāli, inovatīvi un kvalitatīvi, tiek izspiesti no tirgus. Esam apņēmušies šo situāciju mainīt.» Šie ir citāti no sadarbības memoranda. Un tālāk seko konkrēti plāna punkti, kā to izdarīt, ar klāt pievienotu prioritāro uzdevumu sarakstu turpmākajiem diviem gadiem.

Uzdevumi

Investīciju vides uzlabošanas nolūkos jāpārskata tehniskās un administratīvās prasības, jāpilnveido iepirkumu regulējums, jāizstrādā autoceļu finanšu modelis. Ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecībā jāievieš minimālā alga, tipveida līgumi, ID kartes darbiniekiem un jāizstrādā ētikas standarti. Trešā uzdevumu grupa saistīta ar mērķi paaugstināt nozares konkurētspēju un eksportā nodrošināt 20% pieaugumu. Tam nepieciešama būvniecības dokumentu aprites digitalizācija, izglītības standartu pārskatīšana, atbalsts eksportam. Ministru paraksti uz memoranda ļauj cerēt, ka šie nebūs neizpildāmi dažu būvnieku sapņi bez valsts atbalsta. Būvnieki nekrāpsies, ja valdība nodrošinās attiecīgus apstākļus.

Tālāk Būvniecības nedēļas gaitā tās dalībnieki diskutēja par būvniecības politiku, ēku renovāciju, standartizāciju un visbeidzot izglītību. BVKB direktors Pēteris Druķis atzīst, ka pēdējais esot īpaši smags jautājums. Viņš arī līdz šim daudz kritizējis gan būvniecības kvalitāti Latvijā, gan arī arhitektu švako sniegumu, kas vistiešākajā veidā atkarīgs no tā, ko viņiem skolās iemāca vai neiemāca. Taču zīmīgi, ka pašlaik apšaubīta tiek arī paša Būvniecības valsts kontroles biroja darba kvalitāte, un P. Druķim jātaisnojas par sertificētu ekspertu trūkumu uz 1. jūliju, kad būvprojektu un būvju ekspertīzes drīkstēs veikt tikai sertificēti speciālisti. Arī par neprasmi gludi komunicēt ar arhitektiem, būvinženieriem un atsevišķām sertificēšanas organizācijām.

Būvniecība neapstāsies

Sūdzība par BVKB un Druķi aizsūtīta ne vien uz ministriju, bet pat premjeram un Valsts prezidentam. Prezidenta kanceleju visvairāk uztrauc, vai 1. jūlijā būs pietiekami daudz ekspertu, lai būvniecības process valstī neapstātos. Attiecīgi pieprasīti Ekonomikas ministrijas skaidrojumi. Tā arī Latvijas Pašvaldības savienības rūpe, un apsvērumi izklāstīti otrā vēstulē. Apdraudēti esot projekti ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Ja pietiekamā skaitā nebūs ekspertu – kavēsies būvatļauju izsniegšana, bet Eiropas nauda kavēšanos nepieļauj. Un tālākā ķēde – ja līdzfinansējums tiks atņemts, sāksies «nevadāms būvuzņēmumu maksātnespējas process».
Ekonomikas ministrija gan apgalvo, ka zīmēt tik drūmas ainas nav pamata. Būvniecības politikas nodaļas vadītājs Renārs Špade NRA.lv atzīst – ir lietas, ko birojs patiešām varēja veikt savlaicīgāk. Tomēr būvniecība Latvijā tāpēc 1. jūlijā neapstāsies. (Piektdienas pēcpusdienā Būvniecības informācijas sistēmā bija reģistrēti 43 eksperti no kopumā 100 nepieciešamajiem.)

Jābeidz villoties

Saistībā ar sūdzībām par neprasmi lietišķi un patīkami komunicēt ar Pēteri Druķi jau veiktas audzinošas pārrunas. Savukārt, kas attiecas uz vienā no vēstulēm minētajiem piemēriem par izšķērdīgiem iepirkumiem, aparatūru, kuras lietošanai birojā it kā nemaz neesot speciālistu, par to jūlijā birojā notikšot audits.

Pats Druķis sūdzības par sevi skaidro kā atsevišķu nozares dalībnieku bailes no pārmaiņām un faktu, ka sertificēšanas jomā birojs ņem nost darbu citām organizācijām. Iebildumi pamatā esot arhitektiem un Pašvaldību savienībai, un tā neesot visa nozare. Būvnieku Druķa kritiķu skaitā patiešām nav. Vismaz starp vēstuļu parakstītājiem. Attiecīgi arī ministrija negrasās viņu laist vaļā, un viņš pats negrasās iet projām. Būvniecības nedēļa ir atskats uz pagājušo gadu un ieskats nākamajā. Prasīts novērtēt nozares līdzšinējās sekmes, Pēteris Druķis atzīst, ka gads pagājis villojoties un plēšoties savā starpā, taču šajos strīdos ir arī atrasta lietderīga esence, un tā lasāma parakstītajā sadarbības memorandā. Tātad tagad vien atliek ķerties pie darba.

Imants Vīksne

Foto: image4you/https://pixabay.com/en/users/image4you-2459255/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/