Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus un panāktu 50 miljonu konsolidāciju, ieplānoti vairāki pasākumi tieši sociālajā jomā. Viena no idejām ir samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku no deviņiem uz sešiem mēnešiem.
Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) sarunā ar Neatkarīgo nedz apstiprina, nedz noliedz šādu faktu, tomēr stingri pauž viedokli, ka bezdarba pabalstu samazināšana pašreizējos apstākļos nav pieļaujama.
Pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes pirmdien premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) atzina, ka par pasākumiem sociālajā jomā pirmdien koalīcijā nekāda vienošanās netika panākta. “Jā, arī sociālajā jomā ir no finanšu sektora piedāvājumi konsolidācijai, tomēr pagaidām tā ir ierobežotas pieejamības informācija,” Neatkarīgajai sacīja labklājības ministre. “Faktiski Labklājības ministrija uzskata, ka bezdarbnieku pabalsta samazināšana nav pieļaujama, jo, pirmkārt, tas jau pēdējos gados ir ierobežots un cilvēki pēdējos trīs vai divus mēnešus jau tā saņem ļoti niecīgu summu,” saka I. Jurševska. Pēdējās izmaiņas tika veiktas pagājušā gada beigās, būtībā arī rodot vairāku simtu tūkstošu latu ietaupījumu budžetam. Atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem tika mainīta kārtība bezdarbnieka pabalsta piešķiršanā personām ar darba stāžu līdz 19 gadiem. Veiktās izmaiņas nozīmē, ka tagad šie cilvēki atsevišķos gadījumos saņem pat mazāk nekā 45 latus mēnesī pēdējos trīs pabalsta saņemšanas mēnešus.
Ministre arī norāda, ka pašlaik bezdarbnieka pabalstu tiesības saņemt ir tikai 23 procentiem bezdarbnieku un vidējais pabalsta apmērs ir 103 lati. “Ja valsts nespēj pašlaik radīt šiem cilvēkiem jaunas darba vietas, nevaram runāt par pabalsta atņemšanu vai samazināšanu,” spriež ministre.
Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, viena no idejām ir samazināt bezdarba pabalsta saņemšanas laiku no deviņiem uz sešiem mēnešiem. Kā zināms, pirmskrīzes laikā bezdarbnieki atkarībā no darba stāža saņēma pabalstus – četrus, sešus vai deviņus mēnešus, līdz tika pieņemts lēmums visiem maksāt šo pabalstu deviņus mēnešus.
Labklājības ministrija šogad prognozē bezdarba pieaugumu, iespējams, līdz 16 procentiem no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas, pēc ministres domām, arī ir viens no iemesliem, kāpēc nevar runāt par pabalsta ilguma samazināšanu.
Pērn par 10% samazinājās bezdarba pabalsta saņēmēju skaits salīdzinājumā ar 2009. gadu. Vidējais pabalsta saņēmēju vecums 2010. gadā bija 40 gadi, bet visvairāk pabalsta saņēmēju bija ar nelielu darba stāžu no viena līdz deviņiem gadiem.
Neatkarīgā rakstīja: lai pasargātu bērnu pabalstus, Labklājības ministrija plānojusi veikt izmaiņas nodarbinātības budžeta sadalījumā. Ministre precizē: mēs veicam prognozi, cik bezdarbnieku saņems pabalstu un cik naudas tam būs nepieciešams, līdz ar to pie budžeta grozījumiem mēs varētu mainīt šo prognozi, naudu novirzot ģimenes valsts pabalstam.
Autors: Inga Paparde / NRA.lv
