Veikalu un citu tirdzniecības vietu darbību un pārdošanas rezultātus pandēmijas laikā ietekmē ne tikai pieprasījums pēc precēm un iedzīvotāju pirktspēja, bet arī valstī noteiktie ierobežojumi COVID-19 izplatības mazināšanai. Tie bija īpaši stingri oktobra beigās un novembra pirmajā pusē un ietvēra daudzu klātienes tirdzniecības vietu slēgšanu. Veikalu atvēršana novembra vidū nespēja kompensēt dīkstāvi mēneša sākumā. Attiecīgi kritums mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos, ko vērojām oktobrī, turpinājās arī novembrī. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem pārdošanas apjomi novembrī bija par 3.7% (kalendāri izlīdzināti dati) mazāki nekā pirms gada. Ja apskatām mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījumu faktiskajās cenās, proti, ņemot vērā cenu kāpumu, tad tas pieauga par 5.6%. Tātad, lai gan mazumtirdzniecībā pārdoto preču daudzums saruka, cenu pieauguma ietekmē iedzīvotāju tēriņu apmērs veikalos turpināja augt, bet lēnāk nekā gada vidū.
Darbības ierobežojumi galvenokārt nepatīkami skāra tos mazumtirgotājus, kas pārsvarā tirgo nepārtikas preces klātienē. Pārdošanas apjomi šajā segmentā saruka par 7.3%. Visbūtiskāk, par 52%, samazinājās lietotu preču mazumtirdzniecība. Liels kritums (15-27%) bija vērojams arī ar mājokļa remontu un labiekārtošanu saistītu preču pārdošanas apjomos, sporta preču un spēļu, apģērbu un apavu, pulksteņu un juvelierizstrādājumu tirdzniecībā. Neskatoties uz uzņēmumu bažām, lielāko pārtikas veikalu pāriešana uz darbu “zaļajā režīmā” pārdošanas apjomus pret iepriekšējo gadu nesamazināja. Tie bija līdzīgi kā gadu iepriekš. Toties pēc kāpuma pusotra gada garumā samazinājās auto degvielas pārdošana. Stingro ierobežojumu un noteiktās mājsēdes laikā mazinājās iedzīvotāju mobilitāte, ko apstiprina arī Google kompānijas dati. Iespējams, mazāki degvielas pārdošanas apjomi jau atspoguļo arī pieprasījuma kritumu augsto cenu dēļ. Lielākie ieguvēji novembrī bija tie uzņēmumi, kuri spēja piedāvāt neklātienes iepirkšanās pieredzi. Mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos novembrī palielinājās par aptuveni 35%.
Gada pēdējais mēnesis mazumtirdzniecībai solās būt plusos. Uz šādu vērtējumu vedina gan ierobežojumu mīkstināšana, gan uz ierobežojumu laiku atliktie pirkumi, tai skaitā, Ziemassvētku dāvanas, gan pagājušā gada blāvais fons – pērn tieši decembrī tika būtiskāk ierobežota veikalu darbība. Uzlabojumu jau no novembra beigām apstiprina arī Swedbank karšu dati. Savukārt Google kompānija decembrī ir fiksējusi lielāku iedzīvotāju rosību veikalos, kas noteikti atspoguļosies arī eiro izteiksmē.
Vērtējot šo gadu kopumā, jāsaka, ka veikaliem šis gads ir bijis grūts no abiem galiem, bet pa vidu un pašā gada izskaņā – kaut cik “zaļš”. Gads iesākās ar būtiskiem tirdzniecības ierobežojumiem un attiecīgi arī kritumu tirdzniecībā, un gada pēdējā ceturksnī šis duets atkal atgriezās. Šī gada 11 mēnešos mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi, izslēdzot cenu kāpumu, ir auguši par 1.9%. Pārtikas veikali ir notirgojuši aptuveni tikpat cik pērn. Tirdzniecības vietas, kur pārsvarā tirgo nepārtikas preces, reģistrējušas 1.6% kāpumu. Savukārt auto degvielas tirgotājiem pieaugums par 6.4%. Lielākie zaudētāji pārdošanas apjomu ziņā aizejošajā gadā bija lietotu preču, apģērbu un apavu, kā arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu tirgotāji. Savukārt savus pārdošanas apjomus visbūtiskāk celt izdevās tirgotājiem pa pastu vai internetā, dārza preču un zoo preču, kā arī mājsaimniecību elektropreču tirgotājiem.
Mājsaimniecību noskaņojums šogad bija par kripatu labāks nekā pērn, tomēr ļoti svārstīgs. Iedzīvotāji joprojām bija diezgan piesardzīgi, kas atspoguļojās arī tērēšanas uzvedībā. Lai gan darba tirgus situācija un pirktspēja uzlabojās, iedzīvotāji vairāk uzkrāja, nekā tērēja. Noguldījumos bija vērojams straujš kāpums pret iepriekšējo gadu, savukārt mājsaimniecību patēriņš pārsniedza pirms pandēmijas līmeni vien trešajā ceturksnī. To gan nevaram norakstīt tikai uz iedzīvotāju piesardzību, lielu ēnu meta arī ierobežojumi un pakalpojumu nepieejamība, kā arī pandēmijas laikā augusī ienākumu nevienlīdzība.
Apskatot 2021. gadu, jāatzīmē arī inflācija, kas spēkā pieņēmās tieši gada beigās. Augsta inflācija nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju noskaņojumu un var mazināt rocību, ierobežot vēlmi un iespēju tērēt – daļa sabiedrības to jau izjūt. Mazumtirgotājiem tas var nozīmēt vājāku pieprasījumu.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
