Buceniece: Latvijas ekonomika: dzīve mazliet zaļāka

Latvijas ekonomikas izaugsme turpina uzņemt apgriezienus. Pēc CSP ātrā novērtējuma datiem otrajā ceturksnī IKP izaugsme bija 4.1% (+4.0% pirmajā ceturksnī), salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn. Ja ņem vērā, ka šogad aprīlī-jūnijā bija par divām darba dienām mazāk nekā pērn šajā periodā, tad izaugsme ir bijusi vēl iespaidīgāka, proti, 4.8% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Ceturkšņa izteiksmē IKP palielinājās par 1.3%.

Galvenais izaugsmes virzītājs otrajā ceturksnī, visticamāk, ir bijis mājsaimniecību patēriņš. Iedzīvotāju ienākumi turpināja augt straujāk nekā inflācija. To sekmēja gan sarūkošā bezdarba līmeņa spiediens uz algām, gan arī pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas no VID, īpaši iedzīvotājiem ar ienākumiem līdz EUR 1100 (saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu). Par augošajiem mājsaimniecību tēriņiem liecina gan mazumtirdzniecības, gan pakalpojumu pārdošanas apjomi. Aprīlī-maijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apjomi palielinājās par 3.3% gada izteiksmē, bet pakalpojumu pievienotā vērtība otrajā ceturksnī noturējās pie 3%. Lai gan mājsaimniecību noskaņojums turpināja uzlaboties, tēriņus joprojām var raksturot kā piesardzīgus (noguldījumu apjomi bankās turpināja augt par 8%).

Uzņēmumiem otrais ceturksnis arī kopumā izskatās labs. Pēc iespaidīgā kāpuma gada pirmajos trīs mēnešos eksporta izaugsme tikai nedaudz sabremzējās aprīlī-maijā, bet joprojām bija ļoti spēja (+8.2% faktiskajās cenās). Augošais pieprasījums ārējos tirgos sekmēja apstrādes rūpnieku izlaides apjomu pieaugumu (+7.9% aprīlī-maijā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Būvniecības nozare turpināja revanšēties par pērnā gada nedienām un auga par 14%. Investīciju apjoms, visticamāk, turpināja augt gan bāzes efektu, gan arī ES fondu projektu īstenošanas ietekmē.

Šogad izaugsme ir ne tikai spējāka, bet arī sabalansētāka nekā pērn. Noturīgā izaugsme lielākajās tirdzniecības partnervalstu ekonomikās arī gada otrajā pusē palīdzēs audzēt eksportu un apstrādes rūpniecības izlaides apjomus, bet, iespējams, redzēsim nedaudz lēnākus izaugsmes tempus. Inflācijas pieaugums nespēs nomākt silstošā darba tirgus un augošo ienākumu pozitīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu. Gaidāms, ka investīciju izaugsme pastiprināsies tieši gada otrajā pusē, kad gaidāma lielāka ES fondu finansējuma ieplūde. Tomēr investīcijas līdzi nesīs arī importa kāpumu, kas mazliet iegrožos IKP izaugsmi. Šogad kopumā ekonomikas izaugsme varētu pārsniegt 3.5%.

Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste