Pēc Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma pērnā gada ceturtajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 2.1% (sezonāli neizlīdzināti dati), salīdzinot ar 2015. gada ceturto ceturksni. Gadā kopumā izaugsme ir bijusi 1.6%, kā prognozējām.
Gada nogalē jau labāk klājās apstrādes rūpniekiem, eksportētājiem un mazumtirgotājiem. Lai gan kritums būvniecībā turpinājās arī gada pēdējā ceturksnī, tas pamazām sevi izsmeļ. Ceturtā ceturkšņa dati rāda, ka zemākais punkts, proti, trešā ceturkšņa vājais sniegums, nu jau ir pārvarēts, un ekonomika sāk augt spējāk.
Šogad straujākas Eiropas Savienības fondu projektu realizēšanas ietekmē atsāks augt investīcijas, kas paātrinās ekonomikas izaugsmi. Sagaidām, ka reālā IKP izaugsme jau pietuvosies 3%. Investīciju aktivitāte ievērojami uzlabosies un izcels no krīzes būvniecību, sekmējot jaunu darba vietu radīšanu. Eiropā izaugsme būs noturīga, un attiecīgi augs ārējais pieprasījums, kas ļaus straujāk audzēt eksportu. Tomēr risku mākoņi joprojām nav izklīduši un var aizēnot ekonomikas izaugsmi. Galvenie riski ir ārēji, proti, Trampa īstenotās politikas un Breksita ietekme, kā arī gaidāmās vēlēšanas Eiropā. Pastāv arī iekšēji riski. Pērnā gada nogalē strauji pasliktinājās patērētāju noskaņojums, ko, šķiet, ietekmēja sasteigtās un neveiksmīgi komunicētās izmaiņas atsevišķos nodokļos. Noskaņojuma pasliktināšanās varētu atspoguļoties vājākā patēriņā šī gada sākumā. Ņemot vērā, ka pavasarī gaidāmas plašas diskusijas par nodokļu politiku, tad valdībai būtu jākoncentrējas ne tikai uz nodokļu sistēmas izmaiņām, bet arī uz to, kā tās savlaicīgi izskaidrot sabiedrībai.
Ekonomikas izaugsme kļūst spējāka, tomēr ieslīgt pašapmierinātībā nav pamata. Ap 3% izaugsme Latvijai nav pietiekami, un tā ievērojami atpaliek no izdaudzinātā 5% mērķa, ko ar pašreizējo strukturālo politiku un ārējo vidi tuvāko pāris gadu laikā nav iespējams sasniegt. Tāpēc būtiski virzīties uz priekšu ar kvalitatīvām pārmaiņām ekonomikas vidē. Nekādas jaunas zāles nav izgudrotas, jāķeras klāt jau zināmajām.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
