Lai gan ekonomikas izaugsme ir būtiski palēninājusies, darba tirgū atslābums pagaidām vēl nav manāms. Darba roku joprojām trūkst, un bezdarbs turpina mazināties, tuvojoties vēsturiski zemākajam rādītājam. Pērn bezdarba līmenis saruka līdz 6.3%, kas ir par gandrīz veselu procentpunktu mazāk nekā 2018. gadā. Neskatoties uz to, ka darbu aktīvi meklēja aptuveni 61 tūkstotis bezdarbnieku, virkne darba devēju nespēja aizpildīt vakances. Par to liecina vēsturiski augstais brīvo darbavietu īpatsvars. Visgrūtāk darbiniekus atrast bija rūpniecībā, būvniecībā, ēdināšanā un izmitināšanā. Iemesli grūtībām aizpildīt vakances var būt gan prasmju neatbilstība, gan darba devēja un bezdarbnieka atrašanās dažādos reģionos, gan arī nespēja vienoties par abām pusēm pieņemamu atalgojumu.
Darbiniekus ir grūti atrast arī tāpēc, ka darbaspēka rezerves deldē iedzīvotāju skaita samazināšanās (zemās dzimstības un emigrācijas dēļ) un sabiedrības novecošanās. Nelielas cerības gan vieš migrācijas bilances uzlabošanās, kā arī pēdējā pusgada laikā novērotais dzimstības pieaugums. Apstākļos, kad bezdarba līmenis ir zems un iedzīvotāju skaits sarūk, kāpināt nodarbināto skaitu ir arvien grūtāk. Pērn nodarbināto skaits pieauga vien par 0.1% jeb 600 cilvēkiem. Lielākais kāpums bija tādās nozarēs kā būvniecība, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, valsts pārvalde un aizsardzība. Savukārt strādājošo skaits visbūtiskāk samazinājās transporta un uzglabāšanas nozarē, ko nomāc kravu kritums ostās un dzelzceļā.
Latvijas izsprukšana no iekļaušanas “pelēkajā” sarakstā ir nedaudz mazinājusi negatīvos riskus ekonomikai, tomēr izaugsmes perspektīvu tā nav uzlabojusi – līdzīgi kā pērn arī šogad ekonomikas izaugsme saglabāsies vārga. Darba tirgū tas, visticamāk, nozīmēs esošās situācijas stabilizēšanos. Proti, bezdarbs saglabāsies šī brīža zemajā līmenī, vairs būtiski nemazinoties. Nodarbināto skaitā vērosim nelielu kritumu nelabvēlīgo demogrāfisko tendenču iespaidā. Darbaspēka trūkums joprojām būs aktuāls, tomēr tā loma nedaudz mazināsies, pieaugot uzņēmēju bažām par pieprasījumu. Tas varētu piebremzēt algu kāpumu ekonomikā vidēji līdz aptuveni 6.5%. Tomēr jārēķinās ar to, ka laikā, kad vājinās pieprasījums, arī uzņēmumu ieņēmumi aug gausāk, un atsevišķos gadījumos tie var pat samazināties. Tas nozīmē, ka mazāk produktīviem uzņēmumiem būs arvien grūtāk celt algas saviem darbiniekiem. Būs arī tādi uzņēmumi, kuriem, lai turpinātu savu darbību, būs jāizšķiras par to, vai mazināt darbinieku skaitu vai atalgojumu.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
