Par spīti dažādiem izaicinājumiem šis gads apstrādes rūpniecībai ir bijis ļoti veiksmīgs. Ražošanas komponenšu trūkums, piegāžu kavēšanās, materiālu cenu kāpums, kā arī epidemioloģisko prasību ievērošana nav traucējuši nozarei sasniegt jaunus ražošanas apjomu rekordus. Izlaides apjomi šī gada pirmajos septiņos mēnešos palielinājušies par kalendāri izlīdzinātiem 8.8%, bet apgrozījums, kur parādās arī cenu efekts, ir audzis par 18.6%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Panākumus veicinājis gan strauji augošais pieprasījums, gan arī prasme pielāgoties. Šī nozare arī ir bijusi viena no būtiskākajām Latvijas ekonomikas izaugsmes veidotājām šī gada pirmajā pusē, arī izslēdzot cenu kāpuma ietekmi.
CSP ziņo, ka apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi jūlijā bija par 7.9% augstāki nekā gadu iepriekš. Izaugsme turpinājās, taču pieauguma temps mazliet noplaka. Šāda tendence bija vērojama arī lielākajā daļā apstrādes rūpniecības apakšnozaru. Tas aizvien ir labs rezultāts, ņemot vērā raibo izaicinājumu buķeti.
Visbūtiskāk kopējo sabremzēšanos ietekmēja lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – kokapstrāde, kur ražošanas apjomi palielinājās par 3%. Te ir stāsts gan par mazāk labvēlīgiem bāzes efektiem – pagājušā gada jūlijā koksnes produktu ražošana jau bija diezgan labā formā pēc pirmā pandēmijas viļņa izbīļa, gan par kritumu, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Tomēr Latvijas kokapstrādes uzņēmēji aptaujās aizvien ir ļoti pozitīvi noskaņoti un viņu vērtējums par pieprasījumu ir vien nedaudz atkāpies no jūnija rekorda. Jūlijā tikai 2.3% aptaujāto uzņēmumu norādīja uz nepietiekamu pieprasījumu. Tāpēc iespējams, ka kokapstrādē vēl dažus mēnešus redzēsim jaudīgāku rezultātu nekā jūlijā. Daļu uzņēmumu gan ierobežos darbaspēka un materiālu/ iekārtu trūkums.
Visstraujākais pieaugums bija vērojams tādās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā automobiļu detaļu un piederumu ražošana, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, kā arī dzērienu ražošana. Izlaides apjomi šajās nozarēs gada laikā auga par aptuveni 20-40%. CSP ziņo, ka arī farmācijas produktu ražošanā ir bijis ievērojams kāpums. Savukārt kritums pret iepriekšējo gadu saglabājās vien dažās nozarēs. Aptuveni 25% kritums bija vērojams metālu ražošanā, bet par 6% turpināja sarukt iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana. Otrajā lielākajā apakšnozarē – pārtikas ražošanā – tika reģistrēts 1.4% samazinājums.
Latvijas ražotāju kopējais noskaņojums joprojām ir optimistisks un vērtējums par pasūtījumu pietiekamību un nākotnes ražošanas apjomiem saglabājas augsts. Līdzīgi ir arī, piemēram, eiro zonā un Zviedrijā. Tomēr noskaņojuma rādītājos jūlijā un augustā redzam nelielu atkāpšanos no iepriekšējo mēnešu augstumiem. Tas liek domāt, ka apstrādes rūpniecības aktivitāte gan Latvijā, gan tirdzniecības partnervalstīs saglabāsies laba, bet arvien vairāk jutīsim ātruma ierobežojumus. Tie ir jau ilgstošie piegāžu ķēžu traucējumi un augstās resursu un transportēšanas cenas, it īpaši, ja nav iespējams tās vismaz daļēji pārcelt uz klientu. Jauni vīrusa izplatības ierobežojumi Āzijā atsevišķos gadījumos situāciju vēl vairāk saasina, tomēr dažiem uzņēmumiem tas ļauj arī tikt pie jauniem pasūtījumiem. Izaugsmes ātrumu ierobežo pakalpojumu pieejamības palielināšanās, kuras ietekmē preču pieprasījums sāk augt lēnāk. Par sevi liek manīt arī darbaspēka trūkums.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
