NATO aizsardzības un drošības stiprināšana, sadarbība ar partneriem visā pasaulē, Krievijas militāro spēju un ekonomikas vājināšana, turpmākais atbalsts Ukrainai – galvenie jautājumi NATO ārlietu ministru sanāksmē 2025. gada 14. un 15. maijā Antālijā, Turcijā.

Sanāksme notiek laikā, kad Turcijas pilsētā Stambulā paredzētas Krievijas un Ukrainas tiešās sarunās par kara izbeigšanu, uz kurām V. Putins dienu pirms sarunām savā vietā deleģējis citu pārstāvi.

Ārlietu ministre Baiba Braže: “Līdz šai dienai nav neviena indikatora no Krievijas puses, kas liecinātu par tās patiesu vēlmi pēc miera un agresijas pārtraukšanas, un V. Putina lēmums neierasties uz paša iniciēto tikšanos tam ir kārtējais apliecinājums. Tiesa, šis lēmums nepārsteidz – drīzāk prognozējama Kremļa miesnieka taktika “laika vilkšanai garumā”.

Esam vienisprātis, ka Krievija ir un paliks nozīmīgākais drauds visai Aliansei. Mums visiem kopā Krievija uz mieru ir jāpiespiež. Tās brūkošās “kara ekonomikas” graušana un militāro spēju vājināšana ir tiešākais un lētākais veids, lai panāktu mieru Ukrainā un visā eiroatlantiskajā telpā, tostarp stiprinot sankcijas pret Krieviju.”

B. Braže norādīja, ka Alianses dalībvalstu vidū ir pilnīgs atbalsts ASV prezidenta D. Trampa centieniem nodrošināt pēc iespējas ātrāku mieru un pārtraukt karu Ukrainā. Tāpat atzinīgi novērtēta Ukrainas prezidenta Volodomira Zelenska gatavība iesaistīties miera sarunās ar V. Putinu.

Ministri pārrunāja gatavošanos NATO samitam, kas notiks Hāgā, Nīderlandē, 24.–25. jūnijā. B. Braže uzsvēra, ka samitā svarīgi vienoties par turpmāko ilgtermiņa militāro atbalstu Ukrainai un izdevumu palielināšanu Alianses kolektīvās aizsardzības un atturēšanās spējām. “Latvija ļoti nopietni izturas pret savu drošību un aizsardzību un 2025. gadā aizsardzībai atvēlējusi lielāko finansējumu valsts vēsturē – vairāk nekā 1,5 miljardus eiro jeb 3,65% no IKP, un ir lēmusi tos palielināt, sasniedzot 5% no IKP 2026. gadā. Pēdējos trīs gados NATO dalībvalstis ir ievērojami palielinājušas to aizsardzības izdevumus, un aizvadīto mēnešu un nedēļu laikā vairāki sabiedrotie ir paziņojuši par būtisku aizsardzības izdevumu pieaugumu. Mēs sagaidām, ka visi sabiedrotie rīkosies līdzīgi,” uzsvēra B. Braže.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio sanāksmē Antālijā norādīja, ka samits Hāgā iezīmēs jauno posmu, jo Aliansei jāspēj kļūt stiprākai, taisnīgākai un militāri spējīgākai, kā arī ir jānodrošina taisnīga finansiālā sloga sadale, virzoties uz 5% no visu dalībvalstu IKP ieguldījumiem aizsardzībā.