Ceturtdien, 21. aprīlī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Transports un loģistika 2022”, kurā nozares eksperti iezīmēja gan gaidāmos izaicinājumus ostu un autopārvadājumu jomā, gan to nākotnes perspektīvas.
Konferenci “Transports un loģistika 2022” atklāja biedrības “Rīgas brīvostas padome” pārstāvis Rihards Strenga, kurš, runājot par ostu nozares izaicinājumiem, norādīja, ka galvenie izaicinājumi ostu nozarē šodien ir ģeopolitiskā situācija un ostu reforma. “Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un ostu reformu, aktuāls jautājums šobrīd ir arī apbūves tiesību jautājums, kas ir apgrūtinājis investīciju piesaisti jau kopš 2017. gada,” norādīja Strenga.
Vienlaikus viņš atzīmēja to, ka, lai arī kravu apjoms tonnās ir krities, pievienotā vērtība kravām ir augusi. Tāpat Latvijai esot arī liels teritoriālais potenciāls, ko pierāda, piemēram, Liepājas un Ventspils ostas.
Viņš piebilda, ka ostu nozare nākotnē vairāk fokusēsies uz zaļo kursu un digitalizāciju: “Ostu nozare ir mainījusies un mums ir daudz aktīvu uzņēmēju, kas redz šai nozarē lielu nākotni. Ostu loma ir bijusi liela un noteikti būs liela.”
To apliecināja arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Uldis Hmieļevskis, kurš norādīja, ka Liepājas ostai šobrīd industrializācijas jomā ir izdevies atgriezties laikos, kad vēl strādāja “Liepājas metalurgs”, savukārt ostu attīstībā, pēc viņa domām, galveno lomu spēlē ostu un investoru sinerģija.
Savukārt Mazo ostu asociācijas priekšsēdētājs, Rojas un Engures ostu pārvaldnieks Jānis Megnis, runājot par Latvijas mazo ostu potenciāls un nākotnes izaicinājumiem, atzina, ka lielākie izaicinājumi ostās būs “LNG termināls”, “Rail Baltica” attīstība, kā arī jautājums par iespējām piesaistīt privāto finansējumu ostas attīstības projektiem.
“Ostas pārvaldei savu funkciju veikšanai ir svarīgs kravu apgrozījums, bet attiecībā uz mazajām ostām ir svarīgi bāzes punkti, kas nodrošina nepieciešamo infrastruktūru ne tikai zvejniecībai, bet arī tūrismam, jahtu tūrismam, kā arī nodrošina ar ūdenstransportam nepieciešamo infrastruktūru,” atzīmēja Megnis.
Tikmēr Autotransporta direkcijas Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule vairāk ieskicēja autotransporta jomas izaicinājumus – nestabilitātes apstākļus mobilitātes pakotnē, Covid-19 pandēmiju un karu Ukrainā.
Viņa atzina, ka Covid-19 pandēmija ievērojami ietekmēja autopārvadājumu jomu vēl pirms noteiktajiem ierobežojumiem – 30,7% nozares pārstāvju ir atzinuši, ka pārvadātāji ir saskārušies ar papildus izdevumiem, kamēr 41% pārvadātāju ir samazinājies apgrozījums. Vienlaikus kā pozitīvo viņa uzsvēra, ka Covid-19 laikā kravu pārvadājumi neapstājās.
Kā lielu izaicinājumu Gromule saredz arī kara sekas. Pēc viņa teiktā, daļa Latvijas starptautisko kravu autopārvadātāji, kuri galvenokārt orientējas uz autopārvadājumiem Krievijas un Baltkrievijas virzienā, iespējams, būs spiesti pārtraukt savu darbību. Tādi varētu būt aptuveni 20%, kas nozīmē, ka liels izaicinājums būs jaunu tirgus virzienu un pārvadājumu koridoru meklēšana un attīstīšana.
“Ja Eiropas Savienības pārvadātajiem tiks liegts iebraukt Krievijas un Baltkrievijas teritorijā, tad tiks izmantoti un attīstīti dienvidaustrumu koridori,” piebilda Gromule.
Konferencē uzstājās arī SIA Vervo Attīstības vadītājs Andris Žīgurs, kurš runājot par E- CMR ieviešanas izaicinājumiem un ieguvumiem, norādīja, ka galvenais izaicinājums saistīts ar E-CMR dokumenta paraksta autentifikāciju, savukārt šādas sistēmas ieguvums ir izmaksu ietaupījums, kas ļauj labāk un ātrāk organizēt pārvadājumus. Tāpat viņš piebilda, ka labāk būtu, ja politikas veidotāji neiejauktos šajā procesā.
Konferenci noslēdza MR Car izpilddirektors Ulvis Noviks, kurš dalījās ar savu pieredzes stāstu par to, kā no neliela uzņēmuma var izaugt par konkurētspējīgu vienību pasažieru pārvadājumu jomā.
Publicitātes materiāls
