Premjeram Valdim Dombrovskim nekavējoties jāievieš skaidrība par Briselē cirkulējošo dokumentu, kurā ir runa par valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži (LVM) privatizāciju, uzskata Neatkarīgās aptaujātie bijušie Latvijas valdību vadītāji.
Kā zināms, jau vairāk nekā nedēļu premjers V. Dombrovskis nespēj izskaidrot, kāpēc Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta annālēs cirkulē dokuments ar nosaukumu Par atbalstu “Latvijas valsts meži” privatizēšanā. Precīzāk par šo dokumentu neko nav iespējams uzzināt, jo, pēc EK amatpersonu skaidrojuma, Latvijas puse šo dokumentu lūgusi noslepenot.
Tā vietā, lai pieprasītu paskaidrojumus no atbildīgajām institūcijām un panāktu dokumenta atslepenošanu, premjers tikai turpina izplatīt apgalvojumus, ka lielie valsts uzņēmumi netiks privatizēti.
Aptaujājām bijušos premjerus, kā viņi vērtē V. Dombrovska rīcību un kā viņi rīkotos līdzīgā situācijā.
Bijušais premjers (no 1994. līdz 1995. gadam) Māris Gailis pieļāva, ka jautājums par mežu privatizāciju tik tiešām varētu būt skatīts: “Manā rīcībā ir tikai presē publicētā informācija, tādēļ varu spriest tikai tās ietvaros. Ja Dombrovskis apgalvo, ka piezīme par EK dokumenta noslepenošanu pēc Latvijas puses lūguma ir falsifikācija, tad viņam vajadzētu nekavējoties vērsties EK, lai šādu kļūdu, maigi izsakoties, labotu. Tā arī vajadzēja presei paziņot. Visdrīzāk, tā nav, un Latvijas mežu privatizācijas jautājums tomēr ir bijis dienas kārtībā. Tātad Dombrovskis negrib teikt visu, ko zina, kas atkal ir saprotams, jo tuvojas vēlēšanas un lielākā daļa sabiedrības, visticamāk, negrib, lai Latvijas meži tiktu privatizēti. Zemkopības ministrijas atbilde ir smieklīga. Ja es šobrīd būtu premjera amatā, tad neslēptu no sabiedrības tik nopietnu jautājumu kā informāciju par Latvijas mežu privatizāciju.”
Arī bijušais premjers (1997.–1998. gadā) Guntars Krasts norādīja, ka situācija ir jānoskaidro: “Zemkopības ministrijai Briselē ir daudz vairāk atašeju nekā citām institūcijām, tāpēc nesaprotu, kā atašeji varēja nepamanīt šāda dokumenta eksistenci. Droši vien Zemkopības ministrijai premjeram būtu jāsniedz paskaidrojumi. Savukārt premjeram būtu lietderīgi izvērtēt iespēju šos dokumentus steidzami atslepenot. Ja jau reiz šajos dokumentos ir runa tikai un vienīgi par konkurences ierobežošanu, tad neredzu jēgu, kādēļ tiem jābūt slepeniem. Tas viss izskatās ļoti dīvaini. Cik zinu, tulkojot dokumentus, EK tulki tik bieži kļūdas nemaz nepieļauj. Ļoti interesanti, kādēļ gan dokumentā ir norāde uz privatizācijas procesu? Varbūt EK iesniegts dokuments ar ļoti miglainu tekstu, no kura var saprast, ka runa tomēr ir par privatizāciju? Ja tā ir kļūda, tad tā noteikti ir jālabo. Šo kļūdu var izlabot pat ministrijas līmenī atašejs Briselē.”
Bijušais premjers (2004. gadā) Indulis Emsis EK dokumenta izcelsmi skaidroja šādi: “Tas ir ļoti dīvains stāsts ar uztraucošiem faktiem, kuri apliecina tēzi, ka Latvijas finanšu krīzi izraisīja ne tikai globālā krīze. To veicināja arī daži pastiprinoši elementi, kuri acīm redzami pārspīlēja krīzes apmērus, lai tādējādi valdībai rastos pamatojums pieņemt neadekvātus lēmumus. Viens no krīzes stimulēšanas mērķiem bija vēlme ar starptautisku finanšu institūciju starpniecību piekļūt Latvijas valsts nacionālajiem neprivatizējamiem resursiem. Krīzes pastiprināšana bija vienīgais ceļš, kā piekļūt šiem resursiem, jo Latvijas politiskā griba pirms tam bija strikti paudusi, ka tādas nacionālās bagātības kā Latvenergo, Latvijas valsts meži un Latvijas dzelzceļš nav privatizējamas. Saprotot, ka mainīt nostādnes politiskā vidē neizdosies, tika eskalēta krīze, acīmredzot, lai piespiestu Latvijas valdību ieķīlāt nacionālās bagātības, kuras pēc tam varētu itin viegli izņemt no valsts īpašuma. Uz šā krīzes viļņa, kuru neradīja Latvijas politiķi, bet gan Latvijas banku sistēma, tagad rodams skaidrojums, kāpēc 90. gadu sākumā banku sektors tik ļoti tiecās pēc institucionālās neatkarības. Pētot krīzes izraisītāju rokrakstu, pamanāmas arī izraisītāju adreses, kurām Eiropas Savienībā ir pietiekami liela ietekme un lobijs. Lai arī kā tur būtu, neapšaubāmi, bez Latvijas valdību līdzdalības lēmumu par Latvijas mežu privatizēšanu nevar pieņemt. Es savulaik, esot premjera amatā, nemitīgi, nelokāmi, skaidri definēju, ka nacionālie resursi ir jāpatur nacionālās rokās. Šīs pozīcijas dēļ jau arī tik ātri man nācās pamest darbu vadībā.
Autors: Ritums Rozenbergs / NRA.lv
