Slikto kredītu dzēšanai izveidoto uzkrājumu pieaugumu par 250 miljoniem latu pusgada laikā bankas vismaz vēlētos uztvert kā zīmi, ka to grūtības tuvojas beigām.
Uzkrājumu pieaugumu par 250 miljoniem var novērtēt pilnīgi pretēji. No vienas puses, skaitlis ir graujošs, jo pietiek atcerēties to, ka vēl pirms diviem gadiem, 2008. gada jūnijā, uzkrājumu kopapjoms bija tikai 138 miljoni latu un tā pieaugums, bet dažkārt arī sarukums – miljons vai daži miljoni latu mēnesī. No otras puses, 250 miljoni ir salīdzinoši maz attiecībā pret uzkrājumu pieaugumu 2009. gadā. Laikā no 2008. gada jūnija līdz 2009. gada jūnijam uzkrājumu apjoms desmitkāršojās, bet no 2009. gada jūnija līdz šā gada jūnijam, par ko vēsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jaunākie dati, nav pat dubultojies. Uz to var iebilst, ka salīdzinājuma bāzes 2008. un 2009. gadā atšķīrās desmitkārtīgi. Labi, tad raugāmies uz pieauguma izmaiņām latos: 2009. gada otrajā pusgadā pieaugums bija pusmiljards latu, bet šā gada pirmajā pusē – 250 miljoni. Līdz ar to pieauguma temps sarucis uz pusi, ko bankas vēlētos uztvert kā zīmi, ka to problēmu smagums sarucis uz pusi.
Valdība sargā banku klientus
Banku problēmu novērtēšanai tomēr ir jāņem vērā vēl vismaz divi citi apstākļi.
Pirmkārt, būtu jāzina, cik lielu daļu no uzkrājumiem bankas ir nevis atguvušas, bet norakstījušas zaudējumos. Ja banka, piemēram, pārdod sava parādnieka mājokli savai meitasfirmai un prasījuma tiesības par ķīlas nesegto parāda daļu – parādu piedzinēju firmai, tad bankas bilancē uzkrājumu apjoms sarūk, bet tas nebūt neliecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos ne bankā, ne valstī kopumā.
Otrkārt, Latvijas valdība ir sniegusi un sniedz bankām milzīgu atbalstu uz starptautiskā aizdevuma rēķina. Runa nav par Parex bankā ieguldīto naudu, bet gan par to, ka valdība sedz savus izdevumus uz budžeta deficīta pieauguma rēķina. Šā gada pirmajā pusē valdība nopirka Latvijas Bankā 508 miljonus latu, kurus izmaksāja saviem kalpotājiem, kā arī uzņēmumiem, no kuriem valsts pērk preces un pakalpojumus. Valdība mērķtiecīgi rīkojās, lai šī nauda nonāktu pie Latvijas turīgākajiem iedzīvotājiem, kuriem ir arī vislielākie parādi bankās. Šo iedzīvotāju slānis izveidojās treknajos gados no cilvēkiem, kuri aizņēma augstākās vietas valsts pārvaldē un/vai saņēma valsts pasūtījumus savām (uz ierēdņu sievasmāšu u. tml. personu vārdiem reģistrētām) firmām. Tagad V. Dombrovska valdība dara visu iespējamo, lai saglabātu šā slāņa dzīves līmeni, tai skaitā iespējas apmaksāt parādus bankām. Valdības izdevumu reālo samazinājumu veido skolu un slimnīcu slēgšana, kamēr pārvaldes iestādes ir tikai mainījušas nosaukumus un to darbinieki – amatus, bet ne darba vietas un reālo atalgojumu.
Kā būs, ja nebūs
Ja valdība nebūtu ieplūdinājusi apgrozībā aizlienēto naudu, arī kavēto kredītu un attiecīgi uzkrājumu kopapjoms būtu daudz lielāks. Labākajā gadījumā tas būtu pieaudzis par kādu daļu no valsts ietaupītā pusmiljarda latu, bet, ticamāk, ka valsts naudas taupīšana multiplicētos daudzos savstarpējos parādos ar lielāku bankām neatdoto kredītu kopsummu. Nav saskatāmi nekādi apstākļi, kas solītu stabilizēt banku kredītportfeļu kvalitāti tad, kad valdība būs iztērējusi visu aizdevumu un būs spiesta pāriet pie papildu naudas iekasēšanas, lai varētu parādīt kreditoriem savu labo gribu un atdot kaut daļu tagad iztērētās naudas. Valdība gan strādā pie regresīvās nodokļu sistēmas, lai pasargātu bagātos no nodokļiem un nekonkurētu ar bankām uz viņu ieņēmumiem, bet nav pārliecības, ka šāda sistēma tiešām dos valdībai plānotos ieņēmumus.
Bankām jāpalīdz valdībai
Valdībai un komercbankām nupat kā nācās nikni cīnīties par kredītņēmēju naudu, formulējot Maksātnespējas likumu, kas uzliek par pienākumu bankām dzēst daļu no izsniegtajiem kredītiem, ja parādnieks piesaka savu maksātnespēju likuma noteiktajā kārtībā. Likuma mērķis ir novērst banku parādnieku bēguļošanu no banku sūtītajiem parādu piedzinējiem, kas parasti nozīmē, ka šie parādnieki ir vēl jo mazāk sasniedzami arī Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem. Valdība cer, ka tai izdosies piesaistīt sev nodokļu maksātājus uz komercbanku rēķina. “Sliktas ziņas banku sektoram,” tūlīt atsaucās Danske Bank. “Vajadzētu ņemt vērā, ka Latvijā kredītu apjoms, kam ir kavēti maksājumi, jūnija beigās pieauga līdz 28,6% no visiem aizdevumiem, līdz ar to kreditēšanas krīze Latvijā ir ļoti tālu no beigām,” atgādināja bankas analītiķis Larss Kristensens. Jāatgādina gan, ka šī banka jau vairākus gadus specializējas panikas celšanā attiecībā uz Latviju, jo piedāvā apdrošināt Latvijas valsts parāda neatdošanas risku. Jo lielāka panika, jo apdrošinātājiem augstākas prēmijas par gadījumiem, kuri varētu arī nenotikt. Tomēr uz Latvijas valsts un privāto parādu saistību norādīt nav lieki tieši tāpēc, ka Latvijas valdība vismaz publiski cenšas šādu sakarību ignorēt.
Autors: NRA.lv
