Lielākās Latvijas komercbankas atzīst, ka šā gada 1. ceturksnī Swedbank zaudējusi 37 miljonus, SEB banka – 9,5 miljonus un Parex banka – 6,9 miljonus latu.
Banku zaudējumu attiecības aptuveni atbilst samēram starp banku aktīvu un kredītportfeļu lielumiem. Vislielākos zaudējumus cietusī Swedbank ir lielākā komercbanka Latvijā, kura ar saviem aktīviem 5,3 miljardu latu apmērā par pāris miljardiem apsteidza savu tuvāko sekotāju – SEB banku.
Būtiskas pārbīdes Latvijas komercbanku hierarhijā radīja tas, ka privātā Parex banka izputēja un tika nacionalizēta. Valsts sāka atmaksāt bankas parādus, izsniedzot Parex bankai kredītus un veicot iemaksas tās pamatkapitālā (otrā darbība gan ir apsolīta, bet nav veikta, jo nav saņemta Eiropas Komisijas atļauja). Visticamāk, ka Parex banka ir apsteigusi citas privātās bankas, gan atzīstot savus zaudējumus, gan piesaistot naudu no īpašniekiem. Pieeja neierobežotiem valsts kredītiem ļāva Parex bankai jau pērn norakstīt zaudējumos daļu no sliktajiem kredītiem un bezvērtīgajiem vērtspapīriem. Pērno gadu Parex banka beidza ar 124 miljonu zaudējumiem (un Parex finanšu grupa ar 131 miljona zaudējumu), kas atbrīvoja banku no šo zaudējumu atzīšanas šogad.
Vislielākos zaudējumus atzinusī Swedbank iepriekš izcēlās arī ar lielākajiem aktīviem, kredītportfeli un pašu kapitālu. Banku zaudējumi nozīmē, ka uzkrājumi pārsniedz banku peļņu un tālākos uzkrājumus nākas veidot uz pašu kapitāla rēķina. Swedbank šā gada 1. ceturksnī nācās ieskaitīt uzkrājumos 64 miljonus latu, bet SEB bankai – 27 miljonus. Šis kapitāls nedrīkst būt mazāks par 8% no aktīvu apjoma. Gan Swedbank, gan SEB bankai vēl pietiek pašu kapitāla, lai kādu laiku palielinātu uzkrājumus. Tomēr ir paredzams brīdis, kad privāto banku īpašniekiem nāksies sekot Latvijas valsts piemēram un atjaunot savu meitasuzņēmumu pamatkapitālu. Savā paziņojumā par Latvijas Swedbank rezultātiem banka ir iekļāvusi Swedbank grupas amatpersonas Erki Rāsukes apgalvojumu, ka finanšu grupa uzskatot Latviju par “grupas mājas tirgu” un ka tāpēc “saviem meitasuzņēmumiem tā vienmēr nodrošinās nepieciešamo atbalstu”.
SEB banka tagad var atgādināt, ka tās salīdzinoši mazākie uzkrājumi nav nekāda nejaušība. SEB banka cieš salīdzinoši mazākus zaudējumus tāpēc, ka pirmā izstājās no sacensības ar Swedbank par kredītportfeļa palielināšanu. Vēl pēc tam, kad arī Swedbank sāka bremzēt kredītu apjoma palielināšanu, kredītu apjomu Latvijā palielināja Nordea banka, kas aizņēma Parex bankas atbrīvojušos vietu.
Savu pārlieku lielo aktivitāti Latvijā Swedbank vismaz daļēji izskaidro ar pieredzes trūkumu. Bankas paziņojumā par 1. ceturkšņa rezultātiem atzīmēts, ka “Latvija patlaban saskaras ar pirmo recesiju kopš 90. gadu vidus, kad valstī izveidojās tirgus ekonomika”. Tagad Swedbank nākas nodarboties ar Latvijas ekonomikas prognožu pārskatīšanu, paredzot tai dziļāku lejupslīdi un lēnāku atkopšanos, nekā iepriekš gaidīts. Banka paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta sarukumu šogad par aptuveni 15%, kamēr Latvijas valdība vismaz oficiāli cer uz 12% sarukumu. No otras puses, Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis mierina bankas esošos un potenciālos klientus, ka banka esot “rūpīgi sagatavojusies ekonomikas dziļākai lejupslīdei, savu stratēģiju plānojot ilgtermiņā. Mūsu mērķis ir būt kopā ar mūsu klientiem šajā neskaidrajā periodā, palīdzot iziet cauri recesijas posmam”.
Avots: www.nra.lv / Arnis Kluinis
