Studiju programmas jāsamazina un augstskolas jāoptimizē, – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pirms jaunā mācību gada atgādināja kopīgo virzību augstskolu vadībai, solot gan neko neuzspiest no malas.
To, ka ir augstskolas, kas šajā mācību gadā varētu piedzīvot statusa maiņu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sēdē apliecināja IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa, gan nenosaucot, kuras tieši tās varētu būt. «Virziens uz optimizāciju ir, taču gribam, lai augstskolas pašas piedāvā veidu, kā to darīt.»
Ik gadu par 5000 mazāk
Līdz oktobra sākumam augstskolām jānodod strukturālo reformu īstenošanas plāns, kurā jāpiedāvā savs redzējums IZM. Tiekoties ar augstskolu vadību, šis jautājums noteikti tikšot pārrunāts, jo nav noslēpums, ka studentu skaita kritums joprojām turpinās, – ik gadu vidēji sarūkot par apmēram 5000. Lai arī vienlaikus pieaug ārzemju studentu daudzums (500 līdz 1000 gadā), tomēr tas nespēj izlīdzināt lejupslīdi, skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
Lai izdzīvotu arvien pieaugošos konkurences apstākļos, augstskolām arvien nopietnāk jādomā par savu specializāciju, tāpēc šogad jāturpina diskusija, kā to īstenot, aicināja A. Kiopa. Tāpat vajadzētu samazināt studiju programmu skaitu, lai ierobežotu to fragmentāciju, uz ko jau norādījuši starptautiskie eksperti, norādīja IZM Struktūrfondu departamenta direktores vietniece struktūrfondu plānošanas jomā Santa Šmīdlere, minot skaitli – 220 jeb 30% no visa apjoma, kas būtu jāapcērp.
Vajag bezmaksas izglītību
Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis neslēpa bažas, vai šķēres nebūs nesaudzīgākas pret augstskolām, kas jau optimizējušas studiju programmas. Jo, ja šis skaits būs jāsadala «uz galviņām», tad vinnētājas būs tās, kas ar programmu likvidāciju nebūs steigušās. Viņš arī pieļāva iespēju, ka augstskolas var izveidot dažas liekas, lai tikai būtu ko slēgt. Arī Ventspils augstskolas rektore Gita Rēvalde teica, ka ar slēgšanu ir gana rūgta pieredze. Tas nesot līdzi to, ka likvidēto programmu studenti jāpārvieto uz citu mācību iestāžu līdzīgu programmu un ne vienmēr tās sakrīt, un nereti tas izraisa studentu neapmierinātību. Viņa arī pauda viedokli, ka patiesībā studentu samazinājums noved pie normāla skaitļa, kāds bija pirms treknajiem gadiem, kad augstskolām patiesībā bija grūti tikt galā ar pārāk lielo cilvēku daudzumu.
Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Tālis Juhna NRA.lv uzsvēra, ka studiju programmas nekādā ziņā nav mehāniski slēdzamas: «Jāskatās ļoti uzmanīgi, lai nebūtu kā ar augstskolu apvienošanu, kas tikai uz papīra izskatās ļoti smuki. Jāvērtē pēc būtības, pēc rezultāta, vajadzīgi mērījumi, kas rāda, ka tā programma ir vai nav vajadzīga.» Viņš atzina, ka, sarūkot studentu skaitam, viens no izaicinājumiem augstskolām ir – spēt attīstīties un konkurēt ar plašo piedāvājumu ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. «Domāju, ka mums ir ejams igauņu ceļš, kur augstākā izglītība ir pieejama visiem bez maksas. Pretējā gadījumā turpināsies ne tikai cilvēku izbraukšana no valsts, lai atrastu darbu, bet arī lai studētu par velti.»
Nevar atļauties 4000 eiro
Sāpīga problēma augstskolās ir ne tikai studējošo skaita lejupslīde, bet arī akadēmiskā personāla novecošanās, ārvalstu pasniedzēju piesaiste un algu jautājums. Kopš krīzes gadiem, kad algas apšķērētas par 60%, tās nav sasniegušas iepriekšējo apmēru, vērsa uzmanību LIZDA sēdē augstskolu pārstāvji. Kā šādos apstākļos lai spētu noalgot ārzemju lektorus, kuriem mēnesī būtu jāmaksā 4000 eiro, kas ir vidējā samaksa Eiropā? «Kura augstskola gan to var atļauties? Tādā gadījumā var rasties situācija, ka vietējais mācībspēks saņem krietni mazāk nekā ārvalstnieks,» RP sēdē iebilda A. Teikmanis. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete gan nekādus zelta kalnus nesola, vien nenoteikti atbild, ka «esam nostājušies uz augšupejoša ceļa un virzība notiek, mudinot rūpīgi sekot, kā tiek izmantotas esošās augstskolu finanses, jo rezerves tur atrastos arī darba samaksas kāpināšanai.
Aisma Orupe
