Ar nepacietību gaida pedagogu algas

Valdība 30. septembrī beidzot apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto mērķdotācijas sadales plānu šā gada četriem mēnešiem. Tiek solīts, ka šīs nedēļas sākumā nauda sasniegs pašvaldības. Pagājušās nedēļas nogalē vairākums vietvaru gan īsti vēl nezināja pateikt, kādas būs summas, ko saņems pedagogi, jo tām pieejami tikai provizoriskie skaitļi.

Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē, kas notika 29. septembrī, izraisījās diezgan vētrainas debates starp IZM un Finanšu ministriju (FM) par 9 miljonu eiro sadali pedagogu algām. IZM vairāk nekā miljonu eiro, kas palika pāri pēc naudas sadales darba samaksai, bija piešķīrusi internātskolām pilnīgai izdevumu segšanai (pašlaik tas ir 84%). FM un premjers Māris Kučinskis tomēr pieprasīja precizēt aprēķinu un neiekļaut šo finansējumu kopējā summā. IZM līdz dokumenta parakstīšanai piektdien paguva izpildīt šo uzdevumu, un līdz ar to visas mērķdotācijas tiks pārskaitītas pašvaldībām.

Pašvaldības, komentējot situāciju ar pedagogu algām, nežēlo kritiskus vārdus IZM un valdībai. Vēl ceturtdien nebija zināms, vai vietvaras šonedēļ saņems visu mērķdotāciju. It īpaši satraucoši tas bija tām mācību iestādēm, kas algas saņem mēneša beigās, tostarp kultūrizglītības iestādēm. Daļa skolu, zinot sarežģīto situācija, bija pieprasījušas avansa maksājumu. Tā noticis arī Ogres novada Taurupes pagastā. «Jāņem vērā, ka pedagogi nav to profesiju pārstāvji, kam ir iekrājumi, tāpēc avanss bija kaut neliels risinājums,» skaidroja Ogres novada pašvaldības pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs. Viņš uzskata, ka tāda situācija, kā šogad izvērtās ar pedagogu algām, nav bijusi nekad. Pirmā darba samaksa jau gan ik gadu tiekot gaidīta ar bažām, taču šoreiz nebija skaidrs arī par tarifikāciju. «Tik ilgi turēt neziņā skolu vadītājus un pašvaldības par naudu, ko saņems pedagogi, tas tiešām ir liels fui valdībai un IZM! Ja nevar pagūt izdarīt laikā, tad nevajag steigties ar reformām,» norādīja N. Sapožņikovs.

Arī Madonas novads uzskata: nauda pie pašvaldībām nonāk izteikti novēloti. Vietvara darījusi, ko varējusi, lai algas dienā naudu saņemtu visi 500 novada pedagogi. Kā NRA.lv atzina, novada izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne, aprēķini būs jāprecizē: esot palaiduši garām vienu koeficientu, kas attiecas uz vakarskolām un neklātienes programmām. Kopumā gan summa, ko saņem pašvaldība, būs lielāka, taču, kad sākot tarificēt, «pret katru konkrēto pedagogu situācija ir dažāda». Ir arī tādi, kas saņems mazāk, un tas saistīts ar skolēnu skaita samazinājumu.

Ādažu novada izglītības darba vadītāja Ināra Briede atgādina: MK noteikumi par algu reformu stājās spēkā jau 1. septembrī, bet IZM «nomarinēja visu līdz pēdējam, kamēr sagrabināja naudu». Skaidrs esot tas, ka novada skolotāji par vairāk darba saņems mazāk. Tajā pašā laikā papildus strādāt nedrīkst, jo darba likums to neļauj. Galu galā pašvaldībai nekas cits neatliek kā piefinansēt gan pirmsskolas, gan skolu pedagogiem, lai gan Ādažiem jau tā ik gadu tiek atņemta desmitos miljonu eiro mērāma summa, kas jāiemaksā izlīdzināšanas fondā.

Ar situāciju nav apmierināts arī Preiļu novads: skolotāji mēnesi jau nostrādājuši, bet nezinot, cik saņems. Patlaban izglītības pārvalde taisot tarifikāciju, ņemot vērā provizoriskos skaitļus. «Esam saņēmuši daudz iesniegumu no skolām, ka pietrūkst līdzekļu. Piemēram, audzināšanai, pagarinātajām grupām. Diemžēl arī pašvaldībai nav tik daudz naudas, lai apmierinātu visus pieprasījumus, tāpēc mudinām skolas pārskatīt tām esošo finansējumu un pārdalīt to,» skaidro Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis.

Dagdas novadā apliecina: visa tarifikācija ir sagatavota. Nu tikai gaidot mērķdotāciju. «Sazvanījām IZM un tur saņēmām apstiprinājumu, ka 4. oktobrī visi skaitļi būs precīzi zināmi,» informēja izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Micķēviča. Pēc pašreizējiem datiem izskatoties, ka vislielāko algas kāpumu sagaidīšot pirmsskolas iestādēs strādājošie. Arī lielākā daļa skolotāju un atbalsta personāla saņems vairāk. Sliktāka situācija ir direktoriem un direktoru vietniekiem.

Dobeles novadā gan uztraukuma neesot. Turpmākos četrus mēnešu dzīvošot pietiekami labi, jo vietvarai ir bijusi iespēja palielināt «summu par likmi», sacīja izglītības pārvaldes vadītāja Maruta Vaļko. Iemesls – ietaupītais finansējums (nav iztērēta nauda, kas paredzēta kompensācijai slimības un aizvietošanas gadījumos), kas ļaus nodrošināt nesamazinātas algas arī direktoru vietniekiem.

Aisma Orupe

Foto:annaca/https://pixabay.com/en/users/annca-1564471//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/