Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vairs regulāri nelieto skaidru naudu pirkumu veikšanai klātienē, un, ja tirgotājs nepiedāvā veikt maksājumus ar bankas karti, katrs piektais meklēs citu tirdzniecības vietu vai neiegādāsies noskatīto preci, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja.
Aktīvi skaidras naudas lietotāji jeb tādi, kuriem vienmēr makā glabājas skaidra nauda, ir 34 % Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tie ir cilvēki, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu, un sevišķi aktīvi banknošu lietotāji ir pensionāri – teju pusei jeb 47 % senioru allaž makā ir skaidra nauda. Aptaujas dati liecina, ka biežāk skaidru naudu izmanto Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie.
Lietuvā skaidru naudu makā regulāri tur 44 % iedzīvotāju, savukārt Igaunijā pircēji skaidrā naudā norēķinās vismazāk Baltijas valstu reģionā – 28 %.
Nonākot situācijā, kad par kāroto pirkumu nav iespējams samaksāt ar norēķinu karti, katrs trešais (32 %) Latvijas iedzīvotājs meklēs tuvāko naudas izmaksas bankomātu. Igaunijā līdzīgi rīkosies katrs ceturtais (25 %), savukārt Lietuvā – 15 %. Visbiežāk šādam kompromisam gatavi gados jauni cilvēki, kuri nav sasnieguši 30 gadu vecumu.
Situācijās, kad nav iespējams norēķināties ar karti, katrs piektais jeb 20 % Latvijā neiegādāsies kāroto lietu vai arī meklēs iegādes iespējas pie citiem tirgotājiem. Lietuvā un Igaunijā šādi rīkotos vēl biežāk, attiecīgi, 25 % un 26 % sabiedrības.
7 % Latvijā (visbiežāk – Rīgas iedzīvotāji) atklāj, ka nav saskārušies ar situāciju, kad par pirkumu nevar samaksāt ar bankas karti. Igaunijā šādu cilvēku ir divreiz vairāk jeb 14 %, bet Lietuvā – 11 %. Vēl 2 % norāda, ka, ja situācija atļautu, skaidru naudu norēķiniem aizņemtos no kāda paziņas vai tuvinieka.
“Skaidras naudas aprite mūsu ikdienā ar katru gadu samazinās. Piemēram, vēl salīdzinoši nesen nevarējām iedomāties, ka par taksometru vai autobusu pakalpojumiem varēsim maksāt ar bankas maksājumu karti, taču mūsdienās digitālie norēķini transporta segmentā ir norma. Digitalizācijas piemēram seko arī mājražotāji un izbraukuma tirgotāji, kas sākuši pat pieņemt maksājumus savos viedtālruņos,” skaidro Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
“Arī mūsu novērojumi liecina, ka, nākot uz tirdziņiem, cilvēki arvien retāk norēķinās ar skaidru naudu. Ja agrāk pircējiem makā vienmēr bija gan maksājumu karte, gan skaidra nauda, tad pēc Covid-19 pandēmijas situācija ir strauji mainījusies, un apmēram puse no visiem tirdziņu apmeklētājiem par pirkumu vēlas norēķināties ar maksājuma karti,” stāsta gadatirgus organizētāja kompānijas My Expo vadītāja Maira Ādmine. “Lai nepazaudētu klientus, tirgotāji pielāgojas un meklē modernās tehnoloģijas – karšu pieņemšanas termināli jeb POS. ”
“Aptaujas dati rāda, ka kaimiņvalstu iedzīvotāji ir mazāk toleranti pret situācijām, kad nav iespējams norēķināties ar karti, tāpēc tirgotājiem jāapzinās, ka kopumā ceturtā –
piektā daļa potenciālo klientu var atstāt tirdzniecības vietu bez izdarīta pirkuma, ja par to nav iespējams elastīgi norēķināties,” uzsver J. Mūrnieks.
