Kā liecina pētniecības aģentūras OMG Latvia veiktā aptauja, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem, Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk izmanto banku maksājumu kartes un aizvien mazāk maksā skaidrā naudā.
Vairākums respondentu jeb 55% aptaujāto atbildēja, ka gandrīz vienmēr vai ļoti bieži izmanto karti pirkumu un pakalpojumu apmaksai, savukārt biežāk skaidrā naudā maksa tikai 23% aptaujāto. Šādus rezultātus atklāj karšu maksājumu risinājumu uzņēmuma Point Transaction Systems uzdevumā veiktā iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem, pārstāvot dažādas sabiedrības grupas.
Pētījuma rezultāti liecina, ka maksājumu kartes norēķiniem aktīvi izmanto iedzīvotāji ar personīgiem mēneša ieņēmumiem sākot no 251 lata. Pārsvarā ar karti par pirkumiem norēķinās pilsētnieki. 58% rīdzinieku to dara gandrīz vienmēr vai ļoti bieži. Bezskaidras naudas norēķini vairāk ir raksturīgi gadus jaunākiem cilvēkiem, vecuma no 20 līdz 39 gadiem.
Agris Štikāns, Point Transaction Systems valdes loceklis Latvijā, komentējot faktus, saka: „Aptaujas dati apstiprina, ka karšu norēķini ir kļuvuši par neatņemamu sadzīves sastāvdaļu un vairākums iedzīvotāju tās aktīvi izmanto. Ja pirms septiņiem- astoņiem gadiem maksājumu kartes mūsu valstī tika lietotas pārsvarā skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem, tagad katru gadu uzticēšanās bezskaidriem norēķiniem kā drošam un ērtam maksāšanas veidam acīmredzami pieaug.”
Atbildot uz jautājumu par to vai pēdēja gada laikā ir samazinājies vietu skaits, kur ir iespējams norēķināties ar karti, trešdaļa jeb 33% respondentu atbildēja, ka ir pamanījuši tādu tendenci un pusei no tiem tas sagādā noteiktas neērtības. Īpaši to atzīmēja pilsētu iedzīvotāji, kā arī jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem.
„Šobrīd iespēja samaksāt ar bankas karti ir pašsaprotama lieta, ko pircēji sagaida no tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc, atsākoties no karšu termināliem, tirgotājs ne tikai zaudē daļu no klientūras, bet arī pakļauj sevi liekam riskam, glabājot kasē lielas naudas summas. Tāpat lielākā skaidras naudas plūsmā ir grūtāk pamanīt viltotas banknotes un monētas,” uzsver Point vadītājs.
Vaicājot, vai respondenti atkārtoti apmeklētu tirdzniecības vietu, kurā nav iespējams norēķināties ar karti – 45% aptaujāto atzina, ka atgrieztos tikai, ja nebūtu citas iespējas. Diezgan ievērojama daļa respondentu – gandrīz katrs piektais nākamreiz izvēlēsies citu veikalu. Prasīgākie ir rīdzinieki – gandrīz puse jeb 49% aptaujāto vēlreiz ienāks, tikai jau nebūs citas izejas, bet 20% atbildēja, ka nākamreiz noteikti meklēs citu vietu. Lauku iedzīvotāji ir iecietīgāki – 30% aptaujāto tomēr nāks uz šo veikalu arī nākamreiz.
„Atbildes liecina, ka cilvēki ir pieraduši pie karšu maksājumiem un pārsvarā nav gatavi atteikties no tiem. Bezskaidru norēķinu popularitāti veicina arī kredītkaršu pieejamība un iespēja izmantot papildus līdzekļus kredītā, ko var tērēt, tikai maksājot ar karti. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, Latvijā aktīvi tiek lietotas vairāk nekā 2,4 miljoni maksājumu kartes, kas nozīmē, ka vidēji katram iedzīvotājam ir vismaz viena karte. Tas ir „signāls” tirgotājiem – meklēt sev atbilstošāko elektronisko norēķinu risinājumu un nezaudēt tos 55% klientus, kas norēķinās ar kartēm” rezumē Agris Štikāns.
Autors: BNA Latvia
