Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt rūpniecības kopējais apjoms aprīlī pieaudzis vien par 1,9%, ko ietekmēja elektroenerģijas un gāzes apgādes kritums par 12,2% un ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apjomu samazinājums par 11,7%.
Uzlabojoties apstrādes rūpniecības nozares situācijai eirozonā, kur sasniegti augstākie ražošanas apjomi kopš 2023. gada vidus, vērojams arī pieprasījuma pieaugums Latvijas rūpniecībā. Tādējādi jaunākie dati norāda uz ražošanas apjomu palielinājumiem vairumā nozīmīgāko apstrādes rūpniecības nozaru, tajā skaitā kokrūpniecībā (+8,3% pret pērnā gada aprīli), pārtikas ražošanā (+13,8%), būvmateriālu (nemetālisko minerālu) (+15,8%), gumijas un plastmasas izstrādājumu (+15,2%) un automobiļu, piekabju un puspiekabju (+8,3%) ražošanā. Par 15,7% pieaudzis arī iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana. Savukārt lielākie samazinājumi bijuši ķīmisko vielu un produktu ražošanā (-9%), datoru un elektronikas ražošanā (-6%), kā arī citur nekvalificētu iekārtu ražošanā (-11,8%).
Kopumā šā gada pirmajos četros mēnešos kopā apstrādes rūpniecības apjomi pret pērnā gada pirmajiem četriem mēnešiem palielinājās par 2,4%, tomēr kopējā rūpniecībā pieaugums vien 0,4% apmērā, ko noteica 7,2% samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē.
Eiropas Komisijas apkopotais apstrādes rūpniecības konfidences indekss šā gada laikā turpina uzlaboties un maijā sasniedza augstāko atzīmi kopš 2022. gada vidus. Ražotāji aptaujās norāda uz pieaugošiem pasūtījumu apjomiem gan eksporta, gan vietējā tirgū, kā arī uz apjomu samazinājumiem noliktavās, kas arī norāda uz pieaugošu pieprasījumu. Arī S&P Global apstrādes rūpniecības nozares veselības indekss eirozonā ir ar augošu tendenci, uzņēmumu konfidences līmenim sasniedzot atzīmi, kāda tā bija 2022. gada februārī, pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā un tā ietekmes uz Eiropas rūpniecību.
Elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi šā gada aprīlī pret pērno aprīli saruka par 12,2%. Samazinājumu noteica elektroenerģijas izlaides sarukums par 45,5%, ko savukārt veidoja samazinājums hidroelektrostaciju elektroenerģijas ražošanā par 65,6%. Lielo kritumu noteica augstā nokrišņu summa pērnā gada aprīlī, kas divas reizes pārsniedza mēneša normu, tādējādi veidojot paaugstinātu bāzi, salīdzinot apjomus ar šī gada aprīļa rādītājiem. Savukārt koģenerācijas stacijas aprīlī ražojušas par 32,1% vairāk elektroenerģijas kā pērn aprīlī. Samazinoties izlaides apjomiem, elektroenerģija aprīlī importēta divas reizes vairāk nekā eksportēta. Tikmēr dabasgāzes patēriņš aprīlī auga par 8%.
Šā gada ievadā apstrādes rūpniecības apjomi Latvijā auguši trijos no četriem mēnešiem, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Ražošanas apjomi ievērojami pieauguši arī Eiropas Savienībā kopumā, kas norāda uz nozares veselības uzlabošanos un stagnācijas beigšanos. Apstrādes rūpniecības izaugsme Latvijā šogad varētu sasniegt 2-3%, tomēr turpinoties pieprasījuma palielinājumam, pastāv arī optimistiskāks scenārijs. Tomēr iespējams arī pesimistiskāks scenārijs, īstenojoties bargajiem ASV ievedmuitas tarifiem, kas ievērojami apgrūtinātu tirdzniecību ar ASV un pasliktinātu situāciju nozarē.
