«Ārstu biedrība nenozīmē kampaņas – atrotīt rokas un rakt kartupeļus. Ārstu biedrība ir pastāvīgs, grūts ikdienas darbs,» sarunā ar žurnālistiem saka Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Latvijas Ārstu biedrības pilnsapulce, kurā paredzēts ievēlēt jauno ārstu priekšstāvi, paredzēta uzreiz pēc valsts simtgades svinībām. Uz biedrības prezidenta amatu pretendē divi ārsti – Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, arī ģimenes ārste Līga Kozlovska. Pēteris Apinis, kurš nolēmis uz biedrības vadītāja amatu vairs nekandidēt, to vadījis 12 gadu, un īsi pirms jaunā prezidenta vēlēšanām atklāti atzīst: bezjēdzīgi ir strādāt, ja Veselības ministrija lielāko daļu sava darba velta Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas apkarošanai, jo Ārstu biedrība savā darbā un uzskatos ir pilnīgi neatkarīga un to nevarot pielāgot vajadzīgajam viedoklim.

Esam neatkarīgi, un tas ne visiem patīk

Sarunā ar NRA.lv P. Apinis saka: Latvijas Ārstu biedrība šajos divpadsmit gados ir kļuvusi par vienu no ietekmīgākajām nevalstiskajām organizācijām valstī. «Biedrība šodien nozīmē ārstu un zobārstu sertifikāciju un resertifikāciju, kas nozīmē kvalitātes atzīšanu. Bez tam Ārstu biedrība ir struktūra, kas nodrošina kontroli pār ārvalstu ārstu darba iespējām Latvijā, un tikai Ārstu biedrības sniegta dokumentu pakete ļauj latviešu ārstiem praktizēt pasaulē. Ārstu biedrība nozīmē visas 150 ārstu profesionālās asociācijas,» norāda P. Apinis. Ārstu biedrība – tās ir arī 24 konferences gadā, kas ir gan starpdisciplināras, gan par vienu noteiktu medicīnas tēmu, un Latvijas Ārstu kongress reizi četros gados. Tas ietver ļoti būtisku ārstu izglītošanos, taču Ārstu biedrība organizē arī konferences par uzturu, vides veselību, konferences sporta skolotājiem un treneriem, pedagogiem. Kā būtisku Ārstu biedrības sasniegumu P. Apiņa kolēģi nosauc šogad tieši Latvijā notikušo Pasaules Ārstu savienības padomes sēdi un kopumā biedrības starptautisko darbību ar tai sekojošu atpazīstamību. Žurnāls Latvijas Ārsts, kas iznāk katru mēnesi un sasniedz Latvijas ārstus, – arī tā ir Ārstu biedrība, tāpat kā dažādu jomu kursi ārstiem, medicīnisku grāmatu izdošana, iedibinātā Gada balva medicīnā un Gada balva veselībā. Visas Ārstu biedrības aktivitātes ir pat grūti nosaukt, taču, kā saka P. Apinis, biedrība ir «pastāvīgs, grūts, ikdienas darbs», kuru plašāka sabiedrība, visticamāk, pat nenojauš.

Skaļāk Ārstu biedrības vārds izskan, kad jāizsaka viedoklis par plānotām vai jau notiekošām reformām, kuras ne vienmēr ir saprotamas un pieņemamas, un šo pēdējo gadu laikā tādu nav bijis maz. Turklāt P. Apiņa kā Ārstu biedrības vadītāja darbības laiks sakritis ar ekonomisko krīzi un pēckrīzes atjaunošanos, kas medicīnas nozarē kopumā bija smags laiks, un diemžēl tāds turpinās arī joprojām. «Ārstu biedrība reaģē uz katru Saeimas un Ministru kabineta dokumentu par sabiedrības veselību un medicīnu, piedalās Saeimas komisiju sēdēs un valdības sēdēs, visās jēdzīgās un bezjēdzīgās darba grupās dažādās ministrijās un Pārresoru koordinācijas centrā,» saka P. Apinis, skarbi secinot, ka «ir bezjēdzīgi strādāt, ja Veselības ministrija lielāko daļu sava darba velta Ārstu biedrības un Ģimenes ārstu asociācijas apkarošanai». «Ārstu biedrība no valsts nesaņem ne centa, un tieši tas, ka mēs esam neatkarīgi, ministriju visvairāk satrauc,» domā P. Apinis.

Medicīna ir ļoti dažāda. Nav salīdzināms traumatologs ar acu ārstu, zobārsts ar patologu, ģimenes ārsts ar radiologu. Mēs esam bagāti tādēļ, ka esam dažādi. Un Ārstu biedrībai svarīgi ir visi – tie, kas glābj ļaudis ar NMPD brigādēm, ģimenes ārsti, kas nodrošina veselības līmeni valstī, operējoši ķirurgi un dzemdību speciālisti.

Tieši attiecības ar veselības nozares politiskajiem priekšstāvjiem Ārstu biedrības vadītājs kritizē visvairāk. Tas, ka nav izdevies panākt vienotu skatījumu uz veselības nozarē notiekošo un nākotnes perspektīvu būtu viens jautājums, taču P. Apinis izsakās daudz personiskāk: tādu mobingu un bosingu kā divu pēdējo veselības ministru laikā (Guntis Belēvičs, Anda Čakša) viņš nekad mūžā neesot sajutis. Tiesa, P. Apinis nekad nevienu ministru savos izteikumos nav saudzējis, un veselības ministru ir bijis daudz, taču A. Čakšas darba kritikai Ārstu biedrības vadītājs velta visvairāk asu vārdu. Viņam nav pieņemama ministres darbošanās, nomainot visu sev pakļauto iestāžu vadītājus, slimnīcu vadību, ierēdņu korpusu, atbrīvojoties no ārstiem. «Es vairs šādā murgainā atmosfērā, kur ārsta darbs tiek vērtēts tikai pēc žurnāliem, veidlapām, slimības vēsturēm, vadlīnijām, e-veselības ķeksīšiem, pastrādāt nespēju,» atzīst P. Apinis.

Panākums – smēķē mazāk

«Ja man prasa, kas ir mans lielākais panākums, strādājot par Latvijas Ārstu biedrības prezidentu, tad es domāju – tas, ka mums vairs nesmēķē kafejnīcās, restorānos, sporta telpās, teātros. Tas, ka Latvijā smēķēšana bērnu klātbūtnē ir atzīta par vardarbību pret bērnu. Un rezultāts – Latvijā smēķē mazāk,» uzsver P. Apinis, «Latvijā vienkārši nav neviena, kas domātu par sabiedrības veselību. Veselības ministrija jau sen ir pārvērtusies par farmācijas vai iepirkumu ministriju. Veselības ministrijā nav neviena, kas kaut minimāli saprastu sabiedrības veselības jautājumus. Vienmēr uzdodu sev jautājumu – ja Ārstu biedrība neiestāsies pret pārlieku augstu CO2 daudzumu nevēdinātās, nepareizi siltinātās skolas telpās – kurš tad to darīs? Ja Ārstu biedrība neiestāsies pret glifosfātu, pret minerālmēslu pārlieku lietošanu, pret pesticīdiem – kas tad to darīs?»

Kā panākumu (tiesa, ar smagu darbu) P. Apinis sauc Ārstu biedrības viedokļu platformu Ārsts.lv, kas prasa pietiekami lielus ieguldījumus un izdevumus, taču tas ir ļoti nepieciešams gan ārstiem, gan sabiedrībai, īpaši laikā, kad trūkst pārbaudītas un zinātnē balstītas informācijas par veselību. «Valsts, kas miljonus Eiropas naudas izdala dažādām PR aģentūrām, pēc informācijas apjoma, pēc informācijas mērķtiecīgas nodošanas pacientiem mums procentuāli ievērojami zaudē. Es nekādi nesaprotu, kāpēc ministrija kategoriski atsakās strādāt pēc labākiem skandināvu, vācu, holandiešu, beļģu paraugiem. Bet ministrijas sabiedrības veselības aģitācija kā dūmi tika aizdzīti skurstenī, reklamējot ministri priekšvēlēšanu cīņās,» arī par šo P. Apinis izsakās nesaudzīgi, «es varētu likt atzīmi Andai Čakšai – divi. Bet, ja jūs vēlaties desmit ballu sistēmā, tad trīs, un to trijnieku par zaļo koridoru onkoloģiskajiem slimniekiem. Tiesa, arī tur vēl daudz kas darāms.»

Galvenais būt un darīt

Ārstu biedrībai arī nākotnē ir daudz izaicinājumu, taču galvenais ir «būt, strādāt un darīt». «Vienmēr būs situācijas, kad ārsti būs nepatiesi apsūdzēti, apmeloti, sodīti, viņiem vajadzēs doties palīgā. Vienmēr būs ārsti un medicīnas darbinieki, kam vajadzēs par veikumu pateikt paldies. Vienmēr būs atziņas, pētījumi un apkārtraksti, kas būs jāpublicē ārstu žurnālā. Nāks jauni atklājumi, atziņas, metodes, par kurām būs jārīko konferences,» saka P. Apinis, «mūsu likumdevēji un ministrija allaž spēj radīt tik daudz glupību, ka būs jālasa likumi un Ministru kabineta grozījumi, jāiet un jāaizstāv medicīnas un cilvēku intereses valsts struktūrās.» Ārstu biedrībai turpmākajā darbā būs nozīmīgi arī globālie uzstādījumi, gan ētiskās normas. Eiropas Ārstu pastāvīgā komiteja uzsākusi virkni aktivitāšu Eiropas Parlamentā, un arī Latvija šajās aktivitātēs spēlē būtisku lomu.

Spēks paust viedokli

«Viņš kā Ārstu biedrības vadītājs ir mācējis stabili paust ārstu viedokli un to neatlaidīgi aizstāvēt,» par P. Apini saka Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš, «viņš palicis uzticīgs saviem principiem, neraugoties uz šķēršļiem un pārdzīvojot ministrus, kur kāds viņu pat ir iesūdzējis tiesā!» M. Pļaviņš nosauc virkni būtisku aspektu Ārstu biedrības darbā, kur lielākā daļa ir ļoti būtiski tieši ārstiem, savukārt sabiedrības labā galvenie biedrības panākumi ir smēķēšanas ierobežošana un veselības profilakse. «Nākotnes uzdevums mums ir panākt lielāku sadarbību ar Veselības ministriju, bet jāsaprot, ka Ārstu biedrība nevar staigāt rokās sadevusies ar ministriju, jo katram ir savi uzdevumi. Līdz šim biedrība ir spējusi saglabāt savu neatkarību, saglabāt ārstu profesionālo neatkarību. Lai arī kurš būs nākamais Ārstu biedrības prezidents, tai jāsaglabā pašpietiekamība un spēks paust savu viedokli, aizstāvēt to, jo mums Latvijā visi veselības ministri, jāsaka, ir ar lielām ambīcijām!» atzīst ārsts M. Pļaviņš.

Inga Paparde

Foto: F64