Stāsts par nobadinātajiem Stafordšīras terjeriem Marko un Dessildu ir noslēdzies – Rīgas Apgabaltiesa pasludinājusi spriedumu, un tas ir vienkārši šokējošs. Par apzinātu un mērķtiecīgu dzīvnieku spīdzināšanu līdz nāvei vainīgajiem ir piespriesti sabiedriskie darbi. Ielu slaucīšana par divu kaķu un viena suņa slepkavību. Un par advokāta sniegto pakalpojumu samaksās valsts, tātad – nodokļu maksātāji, raksta NRA.lv.

Šī bija otrā tiesu instance, un tās lēmumu pārsūdzēt iespējams vairs tikai kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā. Pat ja lieta līdz turienei nonāktu, pēc būtības tā vairs netiku skatīta. Kasācijā vērtē tiesību normu piemērošanu, nevis pierādījumus. Kad suņu līdzjutēji pēc sēdes vaicāja, vai vēl ir iespējams kaut ko darīt, prokurore Lāsmas Zebuliņa teikusi, ka visdrīzāk tas ir viss. Neatkarīgajai viņa gan norāda, ka vispirms jāsagaida pilnais nolēmuma teksts.

Maigais sods paliek spēkā

Lai aptvertu, cik neadekvāti maigs ir piespriestais sods salīdzinājumā ar pastrādāto noziegumu, jāatgādina, ko Milena Rubinova-Dzērve un Artūrs Dzērve nodarīja dzīvniekiem. Tas notika pirms gada. Pāris mitinājās Ropažos sociālās mājas dzīvoklī ar trim bērniem, diviem Stafordšīras terjeriem un diviem kaķiem. Tobrīd laulība juka laukā, un dzīvnieki vairs nebija vajadzīgi. Jaunā sieviete vispirms mēģināja atdot suņus patversmei, bet tur prasīta nauda. Naudas bija žēl. Un tad pāris kopīgi nolēma dzīvniekus nogalināt, viņus nomērdējot badā. Vairāk nekā divas nedēļas suņi bija iespundēti dzīvoklī bez ēdiena, bez ūdens un saimnieku pamesti. Vispirms suņi apēda kaķus, pēc tam paši lēnām mira. Pāris reizes noziedznieki atbrauca apskatīties, cik tālu pavirzījies process. Galu galā šai eksekūcijā izdzīvoja tikai kucīte Dessilda. Daudzi cilvēki pielika pūles viņas glābšanā. Savukārt vainīgie nonāca uz tiesas sola. Krimināllikums par viņu nodarījumu paredz sodu līdz pat brīvības atņemšanai uz trim gadiem. Šķiet gluži adekvāts novērtējums šim gadījumam. Taču divas tiesu instances ir piemērojušas vainīgajiem maigāko iespējamo sodamēru – 120 stundas piespiedu darba Milenai Rubinovai-Dzērvei un 250 stundas piespiedu darba Artūram Dzērvem. Viņam vēl jāsamaksā par advokāta pakalpojumiem 180 eiro, bet viņa šķirtā sieva saņēmusi advokāta pakalpojumus par brīvu. Tādējādi valsts faktiski viņai ir piemaksājusi par dzīvnieku spīdzināšanu.

Kauns mūsu tiesai!

Kad tiesnese Žaneta Vēvere pasludināja kolēģijas lēmumu, zālē sēdošie suņu līdzjutēji bija šokā. Zālē atskanēja sarkasma un sašutuma pilni izsaucieni: «Bravo! Bravo mūsu tiesai! Kauns! Vienkārši kauns!»

Kādi ir tiesas argumenti, piemērojot šādu sodu, būs izklāstīts pilnajā spriedumā. Taču jau procesa gaitā kļuva skaidrs, ka tiesu interesē tikai fakts, ka tiesājamajiem ir bērni – gan kopīgi, gan jaunās ārlaulības attiecībās dzimuši. Tiesa nevērtēja pastrādātā nozieguma smagumu, neaicināja liecināt notikumā iesaistītos policistus, veterinārārstus, kaimiņus un citus lieciniekus. Tikai, kurš ar kuru dzīvo, vai alimentus maksā (un patiesībā nemaksā), vai bērnus būs pie kā atstāt utt. Rezultātā pat prokurores Lāsmas Zebuliņas pieprasītais sods – īslaicīga brīvības atņemšana uz trim mēnešiem tiesai šķita par bargu.

Kāda ir morāle no šī tiesas sprieduma, skarbi formulē dzīvnieku patversmes Mežvairogi vadītāja Danuta Priede:

«Ja tu esi mērglis un izdari noziegumu, uzražo bērnu, un tev būs nodrošināta indulgence.» Atliek tikai pilnībā atzīt savu vainu, ko abi tiesājamie arī izdarīja pēdējā vārdā: «Nodarīto nožēloju. Vainu atzīstu pilnībā.» Abi pateica precīzi to, ko lika advokāti, un ne vārda vairāk.

Bet par nozagtu steiku – cietums

Vēl viens būtisks aspekts šai stāstā ir sodu aprēķināšana un to savstarpējā samērība Latvijas tiesu praksē. Rudenī pēc pirmās instances uz to publiskā ierakstā norādīja juriste Agnese Grabovska. Viņa salīdzināja spriedumu šajā lietā ar citu spriedumu, kur cilvēks ielikts cietumā par restorānā neapmaksātām pusdienām. Gardus steikus bija vēlējies par velti paēsties:

«Krimināllikuma 180. pants par krāpšanu nelielā apmērā paredz mazāku sodu nekā 230. pants par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kā rezultātā iestājusies dzīvnieka nāve. Bet tas netraucē piespriest divus mēnešus cietumā par 121 eiro rēķina apzinātu nesamaksāšanu, savukārt, par divu suņu apzinātu pamešanu dzīvoklī bezpalīdzības stāvoklī, kā rezultātā viens suns nomira bada nāvē, gan tiek piespriests tikai piespiedu darbs. Nu, savējie saprata, par ko ir runa. Sodu aprēķināšana Latvijas tiesās joprojām paliek liela mistika. Un kā simtiem reižu jau izskanējis visādos viedokļos, likumi mums nav slikti vai «mīksti», jautājums ir par to piemērošanu.»

Līdzīgu viedokli pauž arī Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore: «Kamēr tiesas nemainīs savu pieeju attiecībā uz noziegumiem pret dzīvniekiem, likumā var kaut vai nošaušanu ierakstīt. Tāpat nekas nemainīsies.

Imants Vīksne