Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā uzsvēra tieslietu ministrs Edvards Smiltēns, tiekoties ar Valsts valodas centra direktori Inesi Muhku un iepazīstoties ar centra darbu, aktuālajiem izaicinājumiem un turpmākajām iecerēm.

Latviešu valodas nākotne arvien vairāk būs atkarīga arī no tās klātbūtnes digitālajā vidē un jaunajās tehnoloģijās. Lai mākslīgā intelekta risinājumi spētu kvalitatīvi darboties latviešu valodā, nepieciešami uzticami valodas dati, vienota terminoloģija, kvalitatīvi tulkojumi un mūsdienīgi digitālie valodas rīki. Valsts valodas centram ir būtiska loma šo resursu veidošanā un latviešu valodas pilnvērtīga lietojuma nodrošināšanā.

“Mākslīgā intelekta laikmetā valodas pastāvēšanu nenosaka tikai tas, cik cilvēku tajā runā. Arvien svarīgāk ir tas, vai valoda ir pietiekami pārstāvēta digitālajā vidē un vai tehnoloģijas to spēj saprast un lietot. Mums jāgādā, lai latviešu valodu varētu pilnvērtīgi lietot arī mākslīgā intelekta risinājumos un citās jaunajās tehnoloģijās,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.

Valsts valodas centram šajā procesā ir būtiska loma, jo tā rīcībā ir gadiem veidoti un pārbaudīti latviešu valodas resursi: terminoloģija, tulkojumi un citi valodas dati. Šie dati var kalpot par pamatu arī mākslīgā intelekta risinājumiem, lai tie latviešu valodu ne tikai atpazītu, bet arī lietotu precīzi un atbilstoši valodas normām. Centra sagatavotās datu kopas jau tiek nodotas tālākai izmantošanai, savukārt terminoloģija sabiedrībai un valsts pārvaldei ir pieejama Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā termini.gov.lv.

Attīstoties mākslīgā intelekta izmantošanai valsts pārvaldē, svarīgi jau no paša sākuma rūpēties par latviešu valodas kvalitāti. Tehnoloģijām ir jāspēj pilnvērtīgi strādāt latviešu valodā, un tam nepieciešami kvalitatīvi, uzticami un pastāvīgi papildināti valodas dati. Valsts valodas centra zināšanas un uzkrātie valodas resursi var kļūt par nozīmīgu pamatu šādu risinājumu attīstībai.

“Latviešu valoda nav kaut kas statisks, un to nevaram sargāt ar tiem pašiem līdzekļiem, ko izmantojām pirms pieciem gadiem, – tai jāattīstās līdzi sabiedrībai un tehnoloģijām. Katrs teksts, ko nepadarām pieejamu latviešu valodā, ir neizmantota iespēja stiprināt mūsu valodu. Tāpēc darbs ar terminoloģiju, tulkojumiem un valodas datiem ir ieguldījums, lai latviešu valoda būtu dzīva, mūsdienīga un pilnvērtīgi lietojama arī mākslīgā intelekta laikmetā,” uzsver Valsts valodas centra direktore Inese Muhka.

Vienlaikus Valsts valodas centra ikdienas darbs aptver arī tiesību aktu tulkošanu un rediģēšanu, terminoloģijas izstrādi, vietvārdu jautājumus, valsts valodas lietojuma uzraudzību un konsultācijas. Centra ekspertu komisijas strādā arī ar personvārdiem, latgaliešu rakstu valodu un lībiešu valodas jautājumiem. Valsts valodas centra turpmākajos darbos būtiska vieta paredzēta arī vieglās valodas attīstībai, mediju valodas kvalitātei, vietvārdu jautājumiem un lībiešu valodas stiprināšanai. Šā gada novembrī paredzēts arī lībiešu valodai un kultūrai veltīts balvas pasākums, kura organizēšanā iesaistīsies Valsts valodas centrs.