Latvijas ekonomikai gads iesākas gana labi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati rāda, ka reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 1. ceturksnī ir audzis par 0,6% (sezonāli izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Tas ir vien nedaudz lēnāk nekā pagājušā gada 3. un 4. ceturksnī. Salīdzinot ar 2025. gada sākumu, IKP palielinājies par 2,5% (neizlīdzināti dati), pauž Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Līdzīgi kā pērn, arī šogad iekšējais pieprasījums ir nozīmīgs ekonomikas izaugsmes virzītājs. ES fondu investīciju aktivitātei sasniedzot ciklisko pīķi, šogad investīciju kāpums ir kļuvis mērenāks (+3,2% gads pret gadu, salīdzinot ar teju 10% 2025. gadā kopumā), tomēr to devums ekonomikas izaugsmē saglabājas pozitīvs. Tai pat laikā procentu likmju pieaugums var nedaudz piebremzēt privāto investīciju aktivitāti. Par galveno izaugsmes dzinējspēku ir kļuvis mājsaimniecību patēriņš (+2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn), ko veicinājis strādājošo pirktspējas pieaugums. Mājsaimniecības iegādājās vairāk pārtikas un palielināja tēriņus ar mājokļa ekspluatāciju saistītiem pakalpojumiem, piemēram, elektrībai, gāzei, citam kurināmajam, kas, visticamāk, saistīts ar izteikti auksto ziemu. Šo izdevumu kāpums gan neliecina par būtisku dzīves līmeņa uzlabošanos, jo patēriņa pieaugumu lielā mērā virzīja nepieciešamība. Palielinājās arī ar transportu saistītie izdevumi. Savukārt pēc noturīga kāpuma pērn redzam, ka šī gada sākumā ir nedaudz sarucis valdības patēriņš (-1,5%).
Komercbanku klientu karšu dati, kā arī mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu kāpums aprīlī (+2,6% pret pērno gadu) rāda, ka patēriņā arī 2. ceturkšņa sākumā turpinājās izaugsme. Swedbank bāzes scenārijā neto algas arī šogad augs straujāk nekā inflācija (attiecīgi nedaudz virs 7% un 4,2%) un nodarbināto skaits būtiski nemainīsies, kas pozitīvi ietekmēs strādājošo kopējo pirktspēju. Tai pat laikā mājsaimniecību noskaņojums ir pasliktinājies un mazinās mājsaimniecību vēlmi tērēt. Kopumā sagaidām, ka mājsaimniecību patēriņš turpinās augt un balstīt IKP izaugsmi šogad.
Lai gan CSP ārējās tirdzniecības dati iepriekš iezīmēja atšķirīgu bildi, ekonomikas izaugsmi gada sākumā palīdzējis stutēt arī eksports (+1,4%) – gan pakalpojumu (+1,7%), gan preču (1,4%) segmentā. Pakalpojumu izaugsmi joprojām virzīja IT un biznesa pakalpojumi, savukārt preču eksportā visbūtiskākais pieaugums bija vērojams pārtikas rūpniecības produkcijā. Vienlaikus preču eksportu nelabvēlīgi ietekmēja eksporta kritums uz ASV par vairāk nekā 50% ASV importa tarifu dēļ. Izaugsme importā (+3%) apsteidza eksportu, tādējādi neto eksports IKP pavilka uz leju. Ņemot vērā ārējās vides izaicinājumus un mūsu prognozes par ārējā pieprasījuma bremzēšanos, sagaidām, ka šogad eksporta, īpaši preču segmentā, kopējā izaugsme joprojām būs ļoti ierobežota.
Nozaru dalījumā visstraujākā izaugsme tika reģistrēta elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pievienotajā vērtībā (41,6%), ko sekmēja zemās gaisa temperatūras janvārī un februārī. Savukārt vislielāko pienesumu IKP, ņemot vērā nozares lielumu, sagādāja tirdzniecības pievienotā vērtība (+5,5%). Šī gada sākumā redzam, ka būtiski lēnāk aug pagājušā gada vilcējspēku – apstrādes rūpniecības (+1,1%) un būvniecības (+2,8%) – pievienotā vērtība, kas atspoguļo gan izaicinājumus eksportā, gan lēnāku izaugsmi investīcijās. Būvniecība pērn strauji auga no zema līmeņa, bet, tam pieaugot, izaugsmes temps dabiski palēninās.
Vairākās nozarēs (7 no 16) pievienotā vērtība samazinājās – visbūtiskāk transporta un uzglabāšanas pakalpojumos, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, IT un komunikācijas pakalpojumos, kā arī izmitināšanā un ēdināšanā. Pievienotās vērtības kritums vairākās nozarēs raisa piesardzību un var liecināt par dažādu ātrumu ekonomiku.
Miera sarunas starp ASV un Irānu turpinās, kuģošana Hormuza šaurumā joprojām ir ļoti ierobežota un traucējumi piegāžu ķēdēs pieaug. Hormuza krīzes radītā energoresursu un citu izejvielu pieejamība un cenu lēciens pasaules ekonomikā pilnībā atspoguļosies ar laika nobīdi. Neskaidrība ir augsta un kopējā ietekme būs atkarīga no Hormuza krīzes ilguma. Pieņemot, ka risinājums tiek rasts tuvāko nedēļu laikā, prognozējam, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 1,9%. Tomēr, krīzei ieilgstot, gaidāma augstāka inflācija un būtiskāka ekonomikas bremzēšanās.
