Vai apzināts patēriņš var mazināt svētku izdevumus?

Tuvojoties Ziemassvētkiem, priecīgā atmosfēra bieži mijas ar nelielu satraukumu: dāvanas jāiegādājas, laika ir maz, un budžets liek domāt divreiz. Kā rāda jaunākā aptauja, šajos Ziemassvētkos 70% Latvijas iedzīvotāju plāno dāvanām atvēlēt līdz 250 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, redzams, ka dāvanu budžeti pieaug lēni un piesardzīgi. Inflācija joprojām saglabājas salīdzinoši augsta — 2025. gada oktobrī tā sasniedza 4,3%, kas ir augstākais rādītājs divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka naudas reālā vērtība samazinās, un cilvēkiem dāvanas jāplāno daudz rūpīgāk nekā agrāk.

Nav noslēpums, ka dāvanas nereti sagādā ne vien finansiālu slogu, bet arī stresu. Nepalīdz arī dziļi iesakņojušies mīti par dāvanu “neaizskaramību” – ja kas uzdāvināts, to nevar ne pārdot, ne nodot tālāk. “Uzskatu, ka mums ir jāmaina domāšana par dāvanu un tās funkciju. Apzināta patēriņa pieeja balstās uz domu, ka jāiegādājas tikai tas, kas patiešām ir nepieciešams, bet lietas, kas vairs nepilda savu funkciju, var droši nodot vai pārdot tālāk. Dāvanā galvenais ir dāvinātāja nodoms un pozitīvas emocijas – manta ir tikai to atspoguļojums,” uzskata Andele Mandele dibinātāja Līva Jaunozola. Viņa arī uzskata, ka dāvanas var iegādāties otrreizējo preču tirdzniecības platformas, jo tajās var atrast pilnīgi jaunas lietas, vai arī lietotas, bet unikālas pērles.

Lai arī joprojām pastāv uzskats, ka dāvanai jābūt jaunai, nevis lietotai, statistikas dati rāda pretējo. Otrreizējo preču tirgus aug strauji. Saskaņā ar Circular Fashion Federation un KPMG datiem, Eiropas lietoto apģērbu tirgus 2024. gadā sasniedza aptuveni 15,9 miljardus eiro, un līdz 2030. gadam tas var pieaugt līdz aptuveni 26 miljardiem eiro. Interesi apliecina arī pircēju ikdienas paradumi — 7 no 10 cilvēkiem Eiropā jau šobrīd pērk lietotu apģērbu, un 84% uzskata, ka rūpīgi izvēlētu, iepriekš lietotu preču kvalitāte neatpaliek vai pat pārsniedz jaunu preču kvalitāti. Līdzīga patēriņu paradumu maiņa atspoguļojas arī Latvijā. Tā, piemēram, pēc vietējās lielākās otrreizējo preču tirdzniecības platformas Andele Mandele statistikas datiem, 10 gadu laikā platformā pārdotas vairāk nekā 6,5 miljoni preču, savukārt kopējā pārdoto preču vērtība sasniedz 140 miljonus eiro.

“Svētku periods daudziem nozīmē arī vairākus pasākumus un līdz ar to arī vairākus atšķirīgus tērpus – Ziemassvētkus ģimenes lokā, darba balli un Jaunā gada svinības. Nereti katram no šiem notikumiem tiek iegādāts savs svinīgais apģērbs, ko cilvēki uzvelk tikai vienu reizi. Tas, protams, nav apzināts patēriņš, tāpēc aicinu svētku tērpus gan iegādāties lietoto preču platformās, gan pēc pasākuma tos pārdot tālāk. Kvalitatīvas kleitas, kostīmus un citus svinīgos apģērbus tur iespējams atrast teicamā stāvoklī vai pat pilnīgi jaunus. Šāda pieeja ļauj ietaupīt, samazināt nevajadzīgus pirkumus un pagarināt apģērba dzīves ciklu, vienlaikus saglabājot naudu Latvijas mājsaimniecībās – pēc mūsu statistikas, 10 gadus, kopš darbojamies, mums ir izdevies pārvirzīt aptuveni 140 miljonus eiro no ātrās modes industrijas,” saka Andele Mandele dibinātāja.

Interesanti, ka dāvanu izvēli lielā mērā nosaka arī tas, kurš ģimenē uzņemas plānošanas lomu. Sievietes biežāk nekā vīrieši sāk meklēt dāvanas savlaicīgi, izmanto atlaides un veido īpašu uzkrājumu svētkiem. Populārākās dāvanas joprojām ir praktiskas lietas — apģērbs, mājas preces un kosmētika (53%), kam seko gardumi (20%) un pieredzes dāvanas (23%). Aptuveni puse cilvēku paļaujas uz intuīciju un uzskata, ka zina tuvinieku vēlmes, trešdaļa drošības pēc pajautā, bet katrs piektais izvēlas dāvināt to, ko vēlētos saņemt pats.