Liela daļa lauksaimnieku šogad cenšas izmantot katru iespēju novākt pēc iespējas vairāk ražas, lai gan laikapstākļi nesaudzē. Ražas novākšana ir ieilgusi, kas būtiski ietekmē arī sējas darbus, kas, savukārt, nozīmē, ka arī plānotā augu maiņa var nebūt iespējama. Tiek sēts tajos laukos, kur mitruma līmenis atļauj to darīt, un daudzi nevarēs ievērot labo praksi attiecībā uz augseku, kas ES regulās noteikta kā obligāts priekšnoteikums atbalsta saņemšanai (laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi). Tas nosaka, ka ikgadējai augu maiņai jābūt 35% no aramzemes, bet ne vairāk kā trīs gadus pēc kārtas vienā vietā. Apstākļos, kad lauki slīkst dubļos un mitrumā, to būs grūti ievērot. Pateicoties Zemnieku saeimas proaktīvajai rīcībai, Zemkopības ministrija noreaģēja uz lauksaimnieku trauksmes zvaniem un šī prasība nākamajā gadā tiks mīkstināta, bet joprojām tā nav līdz galam atrisināta un var atsaukties uz jau tā zemajiem atbalsta maksājumiem.

Šogad laika apstākļi ir ļoti mainīgi un nepastāvīgi, ar lietus mākoņiem, kas uzrodas negaidīti. Ja paraugāmies oficiālos meteoroloģiskos datus, tad, piemēram, Rūjienā ir vietas, kur ir pat sausāks par normu, jo, acīmredzot, meteostacijas tuvumā nav lijis. Kamēr Salacas vienā pusē laukos kuļ ražu, otrā pusē – līst. Augustā mūsu saimniecības laukos bija tikai divas saulainas un labas dienas, kad varēja kult ražu no rīta līdz vakaram bez pārtraukuma, bet kopumā līst teju katru dienu un reizēm pat tā, ka 10 vai 15 minūtēs nolīst 15-20 mm. Pie tāda nokrišņu apjoma, ūdens nespēj iesūkties augsnē un cieš graudi. Turklāt, tādos dubļos jābūt ļoti piesardzīgiem ar lauksaimniecības tehniku, jo iespēja iestigt ir uz katra soļa. Traktoram vienmēr līdzi ir trose, lai izvilktu kombainu, mašīnu vai iestigušu graudu piekabi. Arī apkārtējās saimniecībās reģionā situācija nav rožaina – ir tādas bioloģiskās saimniecības, kurās kulšanas darbi nemaz nav sākti, un laukos ir daudz nezāļu. Mūsu saimniecībā nepieciešams novākt vēl aptuveni 30% ražas, tāpēc ļoti ceram uz vienu nedēļu bez lietas. Tad pagūtu visus darbus.

Problēmas ar graudu tilpummasu

Graudu kvalitāte ir ļoti atšķirīga – ir lauki, kur viss vēl ir normas robežās, bet,  lielākā daļa, diemžēl,  ir lopbarība, jo lietus dēļ graudus nav iespējams nokult un ar katrām lietavām kvalitāte krīt.  Graudu mitrums šogad ir ļoti liels un nemazinās, bet nākas kult, lai vispār kaut ko novāktu. Lielas problēmas ir ar graudu tilpummasu – vārpas ir lielas, bet graudi nav pilnvērtīgi izveidojušies. Iespējams, pavasara salnu dēļ, kas mūsu pusē bija spēcīgas. Par sliktu nāca arī slapjais un aukstais ziedēšanas laiks.

Saimniecībā šogad audzējam gan ziemas, gan vasaras kviešus, ziemas un vasaras rapsi, pupas, zirņus. Citus gadus arī auzas vai miežus, lai nodrošinātu augseku. Pērn ziemas kvieši deva lielāku ražu, vidējais iekūlums bija virs 6 t. Raugoties uz situāciju šogad, jāsaka, ka būsim priecīgi, ja sasniegsim vismaz 5 t robežu. Pupas šogad padevās ļoti labi, bet jūlija beigās, kad tikko bija izveidojušās pākstis un tām vajadzēja sākt briest, lauki divreiz cieta krusā un vētrā un tika pilnībā izpostīti, salauzti. Diemžēl, lai arī lauki ir apdrošināti, apdrošinātājs negrib izmaksāt pilnu zaudējumu apmēru. Ir vilšanās, kad publiskajā telpā izskan ziņas, ka lauksaimnieki paši vainīgi, ja cieš milzīgus zaudējumu, jo neesot apdrošinājušies, lai gan patiesībā, lielāko daļu risku apdrošināt nemaz nevar, piemēram, šīs vasaras pārmitrumu, un pat tad, kad apdrošināts gadījums iestājas, zemniekiem ir ļoti jācīnās, lai saņemtu atbilstošu kompensāciju.

Izejmateriāli, tehnikas remonts – izmaksas aug ļoti strauji

Protams, laikapstākļi nav saudzējuši lauksaimniekus arī iepriekš, bet šogad ir vēl izaicinošāk, jo graudu cena ir ļoti zema. Ja biržā cena ir 2021. gada līmenī, tad zemniekam, noņemot nost vēl biržas izmaksas, samaksa ir 150 EUR/t par lopbarības kviešiem, kas ir 2014. gada līmenis.  Izmaksas ir augstas un aug ļoti strauji – izejmateriāli, augu aizsardzības līdzekļi, tehnikas rezerves daļas u.c. Viena kombaina tehniskā apkope var izmaksāt pat 2 000 vai 3 000 eiro, nemaz nerunājot par situācijām, kad nepieciešams pirkt rezerves daļas, piemēram, traktora ātrumkārbas remonts var izmaksāt pat 15 000 eiro. Arī zemes cenas pēdējos piecos gados dubultojušās. Ļoti ceram, ka izsludinātā ārkārtējā situācija palīdzēs lauksaimniekiem sarunās ar kreditoriem un bankas izrādīs pretimnākšanu, lai varam šo krīzi, kas cerams, neieilgs, izturēt, un turpināt dzīvot un strādāt laukos, audzinot jauno lauksaimnieku paaudzi.

ES regulas nosaka, ka kultūras ir jāmaina

Situācija ietekmē arī nākamos sējumus. Šogad sējam tur, kur sausāks, nedomājot par augu maiņu. Esam iesējuši ziemas rapsi, bet mazāk, kā plānots. Ar vēlu rapša sēju riskēt nevar, jo tad ir liels nepārziemošanas risks. Ja saimniecībā ir vairāki lauki dažādās vietās, tad vēl ir iespējams risinājums, bet, ja viss ir vienkopus un applūdis, ir vēl grūtāk. Pieļauju, ka daudzi zemnieki šogad nedomā par augseku, bet ES regulas nosaka, ka kultūras ir jāmaina. Ja tas netiek darīts, var tikt samazināti platību maksājumi, turklāt, ļoti jūtami. Raugoties no agronomijas viedokļa, tas nav tik traģiski, un visu var labot, lai gan tas prasa lielākas izmaksas, bet jautājums – cik elastīgas būs tās institūcijas, kas pieņem lēmumus par atbalsta maksājumiem. Šogad nosacījumus, kas skar augseku, noteikti vajadzētu pilnībā atcelt un, iespējams, arī nākamgad tas vēl jāvērtē.

Meliorācijas sistēmu ilgstpēja

Latvijas lauki ir pārmitri, bet to lielā mērā ietekmējušas ilgstoši nerisinātās meliorācijas sistēmu problēmas, t.i., par meliorācijas grāvjiem kopumā neviens neatbild. Katram zemes īpašniekam tas jāuztur savā īpašuma daļā un šeit iederas teiciens “kopus cūka nebarojas” – kas pieder visiem, tas patiesībā nepieder nevienam. Meliorācijas grāvjus savās apsaimniekotajās zemēs regulāri pļaujam, tīram, uzturam, jaucam bebru dambjus, bet grāvis tālāk, piemēram, šķērso kādu meža teritoriju, kur neviens neveic šos darbus, kā rezultātā, arī manis apsaimniekotie lauki cieš. Tā tas nedrīkstētu būt. Ja senāk vēl bija atbalsta maksājumi par meliorācijas uzturēšanu, jo ieguldījumi meliorācijas sakārtošanā ir nepieciešami ļoti lieli, tad šobrīd nekāda atbalsta nav un meliorācijas sistēmas nereti iet bojā gan bebru dambju, gan bezatbildīgu zemes īpašnieku, gan fiziska nolietojuma dēļ. Un šis lietainais gads ir ļoti labs lakmusa papīriņš, kas apliecina – situācijai tikai pasliktināsies, ja netiks rasts risinājums meliorācijas sistēmu pilnvērtīgai funkcionēšanas nodrošināšanai.

Šis gads parāda, cik trausla ir lauksaimniecība pret dabas un tirgus svārstībām – vienlaikus jāpielāgojas gan lietavām un zemei, kurā nav iespējams iebraukt ar tehniku, gan birokrātiskām prasībām, kas ne vienmēr atbilst reālajai situācijai uz laukiem. Zemnieki dara visu, lai saglabātu ražu un turpinātu darbu, taču ir skaidrs, ka šādās ārkārtas sezonās nepieciešama lielāka izpratne un elastība arī no lēmumu pieņēmēju un institūciju puses, jo tikai kopīgiem spēkiem varam nodrošināt nozares dzīvotspēju nākotnē.