Pēdējos gados mājokļu cenas Eiropā ir piedzīvojušas ievērojamas svārstības, un jaunākie Eiropas Savienības (ES) Mājokļu cenu indeksa1 dati liecina, ka 2024. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, mājokļu cenas ES pieauga par 4,9 %. Baltijas valstīs cenas turpina augt straujāk nekā vidēji ES, kas rada papildu izaicinājumus iedzīvotājiem mājokļa iegādē, norāda Kaspars Lukačovs, Luminor privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā.
Pēdējo gadu laikā ES mājokļu cenas ir bijušas pakļautas būtiskām svārstībām – to kāpuma temps sasniedza augstāko punktu 2022. gada pirmajā ceturksnī, bet 2023. gadā samazinājās līdz negatīviem rādītājiem, no jauna pieaugot šogad. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem (CSP) Latvijā mājokļu cenas gada laikā palielinājās par aptuveni 8,1%, kas ir stimulējošs faktors tirgus aktivitātei, lai gan lielāko stimulu mājokļu iegādei rada pakāpeniskais Euribor procentu likmju samazinājums.
2024. gada pēdējā ceturksnī Luminor izsniegto mājokļu kredītu apjoms Latvijā ir dubultojies salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Mājokļu kreditēšanas pieprasījums bijis negaidīti aktīvs arī šī gada janvārī, liecina nekustamo īpašumu nozares dati, tomēr kopumā mājokļu darījumu skaits Latvijā saglabājas stabils. Šī gada pirmie mēneši liecina, ka pieaugums redzams tieši jauno mājokļu segmentā. Tajā pašā laikā katrs ceturtais darījums mājokļu iegādē vai būvniecībā ar bankas finansējumu notika reģionos.
Nekustamā īpašuma tirgus atkopjas – bet vai mājokļi kļūst pieejamāki?
No 2010. gada līdz pērnā gada trešajam ceturksnim mājokļu cenas ES pieauga par 54%, savukārt īres maksa palielinājās par 26%. Baltijas valstīs cenu kāpums ir īpaši izteikts – piecpadsmit gadu laikā mājokļu cenas Latvijā pieaugušas par 154%, Lietuvā par 181% un Igaunijā pat par 230%. Īres maksas šajā laikā augušas mērenāk, taču arī būtiski – Latvijā īres cenas kopumā palielinājušās par 60%. Taču, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija šobrīd vēl izceļas ar labāko dzīvokļu pieejamību Baltijā. Vidējā cena dzīvokļiem jaunajos projektos Latvijā ir 2500-2700 eiro par kvadrātmetru, savukārt Igaunijā un Lietuvā šī cena ir aptuveni 3500-4000 eiro par kvadrātmetru.
Piemēram, 2023. gadā, vidējā mājokļa kredīta apmērs bija 80 līdz 90 tūkstoši, tad šogad bankas dati liecina, ka vidējā kredīta summa ir nedaudz pārsniegusi 100 000 eiro. Tas izskaidrojams ar darījumu pieaugumu jauno dzīvokļu segmentā, ko veicinājuši tādi faktori kā ievērojami zemāka Euribor likme un arī vidējās algas pieaugums 2024. gadā pirms nodokļu nomaksas, kas Latvijā pēc CSP datiem pieaudzis par 9,7 %. Lai gan cenu un ienākumu attiecība ir palielinājusies salīdzinoši vienmērīgi, šis pieaugums ir lēnāks nekā mājokļu cenu indeksa kāpums. Valsts zemes dienesta dati par 2024. gada pirmo pusgadu liecina, ka viena kvadrātmetra cena Rīgā, ēkā, kas būvēta pirms 2000. gada vidēji ir 1335,5 eiro2 par kvadrātmetru, savukārt dzīvokļiem, kas būvēti pēc 2000. gada vidējā cena par kvadrātmetru ir 2616 eiro3. Pat pieaugot algām, mājokļi nekļūst pieejamāki. Ņemot vērā šo tendenci un augošo pieprasījumu pēc mājokļiem jaunos vai renovētos projektos, var prognozēt, ka mājokļu cenas turpinās pieaugt.
Lielākais izaicinājums joprojām ir pirmā iemaksa
Viens no lielākajiem izaicinājumiem mājokļa iegādei Latvijas iedzīvotājiem ir tieši pirmā iemaksa un uzkrājumu veidošana. Balstoties uz Luminor martā veikto aptauju4, 32% Latvijas iedzīvotāju galvenais šķērslis mājokļa iegādē ir augstas nekustamā īpašuma cenas. Savukārt 22% norādījuši, ka grūtības varētu sagādāt tieši pirmā iemaksa.
Pirmās iemaksas apmērs mājoklim parasti veido 15-20% no īpašuma iegādes cenas. Jaunajām ģimenēm ir pieejama Altum garantija, kas ļauj samazināt pirmās iemaksas apjomu līdz pat 5% no kopējās kredīta summas. Ģimenēm ar bērniem Altum atbalsts ir 5-55% apmērā no aizdevuma atkarībā no bērnu skaita ģimenē, īpašuma atrašanās vietas un energoefektivitātes. Bankas klientu novērojumi liecina, ka pirmajai iemaksai nepieciešamo naudas summas sakrāšanai nepieciešami vidēji 5 gadi.
