Eiropas Savienības vienotās valūtas eiro ātra ieviešana būtiski uzlabotu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kredītreitingus un ekonomisko situāciju kopumā, aģentūrai AFP norādīts kredītreitingu aģentūrā Standard&Poor’s, informē Saeimas ES informācijas centrs.
“Tas ir pilnīgi skaidrs, ka gadījumā, ja kāda no Baltijas valstīm iestātos eirozonā, tās kredītreitings pieaugtu par vairākiem punktiem,” AFP teicis Standard&Poor’s analītiķis Frenks Džils. Viņš arī norādījis, ka reitingus varētu uzlabot arī kaut vai tikai skaidrākas norādes no Eiropas Centrālās Bankas vai Eiropas Komisijas puses, ka šāda paātrināta eiro ieviešana vispār tiek apsvērta.
Ar aicinājumu Austrumeiropas ES dalībvalstīm atvieglot eiro ieviešanai nepieciešamo Māstrihtas kritēriju izpildi 1.martā Eiropadomes samita laikā klajā nāca Polija un Ungārija. Tās uzsvēra, ka ES vienotās valūtas ieviešana būtiski uzlabotu jauno ES dalībvalstu ekonomisko stāvokli. Dalībvalstis uzsvēra, ka tieši eirozonas sniegtā finansiālā stabilitāte ir viens no galvenajiem iemesliem, kas faktiski sadala ES divās nevienlīdzīgās daļās. Polijas amatpersonas arī norādījušas, ka vairākas eirozonas valstis pašas vairs nespēj izpildīt stingros Māstrihtas kritērijus, piemēram, par budžeta deficīta ierobežošanu, tādēļ tie būtu jāmaina.
Arī respektablais žurnāls The Economist raksta, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pēc iespējas ātrāk vajadzētu savas nacionālās valūtas nomainīt ar eiro. Žurnāls atzīst, ka neviena no šīm valstīm tuvākajā laikā nebūs spējīga izpildīt stingros Māstrihtas kritērijus, tomēr to ekonomikas stabilitātes vārdā būtu jāizdara izņēmums un jāļauj tām pievienoties eirozonai. Turklāt trīs Baltijas valstis ir pietiekami mazas, lai neradītu nevēlamu precedentu citām dalībvalstīm.
1.marta ārkārts Eiropadomes samitā šis jautājums oficiāli netika skatīts. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu atzina, ka eiro ieviešana pozitīvi ietekmētu Austrumeiropas ekonomiku, tomēr par to varot lemt tikai dalībvalstis. Eirozonas vadītājs, Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers norādīja, ka nav iespējams rast ātru atbildi uz šo jautājumu. Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pieļāva iespēju runāt par šo jautājumu. Savukārt Eiropas Centrālā banka gan noraidīja jebkādu iespēju mīkstināt eiro ieviešanas kritērijus.
