Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā neietvēra nekādu motivāciju, tādējādi arī liedzot Lembergam tiesības saņemt pilnīgu informāciju par apstākļiem, kas ir bijuši apcietinājuma piemērošanas pamatā. Līdz ar to tiesībsargs Juris Jansons konstatējis Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu. Tāpat viņš norādīja uz to, ka Lembergam tagad ir tiesības vērsties ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) vēl pirms kriminālprocesa pabeigšanas.

Lai arī Kriminālprocesa likums tiesai neuzliek par pienākumu saīsinātajā spriedumā lēmumu par piemēroto drošības līdzekli motivēt, tomēr, kā uzskata tiesībsargs, piemērojot bargāko drošības līdzekli no cilvēktiesību ievērošanas konteksta, lēmumam jābūt likumīgam – tātad arī motivētam: “Pārbaudes lietā nav strīda par to, ka par apcietinājuma piemērošanu ir lēmusi kompetenta tiesa, pamatojoties uz likumu. Tomēr tiesībsarga ieskatā secīgi pārbaudāms, vai tiesa savā spriedumā ir pienācīgi pamatojusi apcietinājuma piemērošanu.”

Tiesībsargs uzsvēris, ka, atbilstoši ECT praksei, “patvaļīgs apcietinājums nevar būt saderīgs ar (Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvības aizsardzības konvencijas) 5. panta 1. punktu, jo jēdziens “patvaļa” šajā kontekstā sniedzas tālāk par neatbilstību valsts tiesību aktiem. Tā rezultātā brīvības atņemšana, kas ir likumīga saskaņā ar valsts tiesību aktiem, joprojām var būt patvaļīga un tādējādi pretrunā ar Konvenciju. Prasība, ka apcietināšana nedrīkst būt patvaļīga, nozīmē nepieciešamību pēc samērīguma starp apcietināšanas pamatu un attiecīgo apcietinājumu”.

Tiesībsargs konstatējis, ka “konkrētajā lietā Lemberga apcietinājums tiesas saīsinātajā spriedumā vispār nekādā veidā netika pamatots”.

Apkopojot ECT un Latvijas Augstākās tiesas lēmumus, kā arī izanalizējot Rīgas apgabaltiesas saīsināto spriedumu, tiesībsargs konstatējis sekojošo: “Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis, tiesībsargs konstatē Aivara Lemberga Satversmes 94. pantā un Konvencijas 5. panta 1. punktā noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu.”

“Informēju, ka šobrīd pēc pilna tiesas sprieduma sastādīšanas Lembergam pastāv tiesības iesniegt apelācijas sūdzību, citstarp izsakot iebildumus par piemēroto apcietinājumu. Gadījumā, ja izpildīsies, kāds no KPL 281. panta piektajā daļā minētajiem nosacījumiem, apelācijas instances tiesas tiesnesis izvērtēs Lemberga pieteikumu par piemērotā apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu. Vienlaikus, ja minētie kritēriji neizpildīsies, Lembergs varēs apsvērt iespēju vērsties ar sūdzību ECT,” norāda Jansons.

Tiesībsargs vērsa uzmanību, ka ECT attiecībā uz Konvencijas 5. panta pārkāpumiem pieļauj sūdzības iesniegšanu tiesā pirms pabeigta krimināllietas izskatīšana pēc būtības, ja persona ir izmantojusi tai likumā noteiktās pārsūdzības tiesības attiecībā uz apcietinājuma piemērošanu un lietā nepastāv tādi pieejami tiesību aizsardzības līdzekļi, kas personas apcietināšanas likumību varētu izlemt pietiekami ātri. “Vienlaikus, ja ar tiesas nolēmumu Lembergam piemērotais apcietinājums tiks atzīts par prettiesisku, Lembergam saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma nosacījumiem pastāvēs tiesības prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu,” pausts atzinumā.

Foto: F64