52% Latvijas iedzīvotāji savu un savas mājsaimniecības finanšu situāciju vērtē kā apmierinošu

Latvijas iedzīvotāji savu un savas mājsaimniecības finanšu situāciju vērtē piesardzīgi. Lielākā daļa to vērtē kā apmierinošu (52%), vienlaikus trešā daļa (32%) to vērtē kā sliktu. Tikai desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju (12%) savu un mājsaimniecības finanšu situāciju vērtē kā labu vai ļoti labu. Savu un mājsaimniecības finansiālo situāciju biežāk kā labu vērtē iedzīvotāji vecumā 26-35 gadi, uzņēmumu vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti. Savukārt iedzīvotāji vecumā 55-65 gadi savu un mājsaimniecības finanšu situāciju biežāk vērtē kā sliktu.

Lai mazinātu finanšu slogu sev un savai ģimenei, un taupītu uz degvielas un enerģijas patēriņu, Latvijas iedzīvotāji tuvākajā nākotnē apsver savā ikdienā ieviest dažādas preventīvas darbības. Piemēram, 44% iedzīvotāju apsver iespēju mazāk ceļot, 26% – vairāk izmantot sabiedrisko transportu. Tāpat iedzīvotāji apsver vairāk pārvietosies kājām (37%) vai braukt ar divriteni (20%). Lai samazinātu izdevumus par elektroenerģiju, 11% Latvijas iedzīvotāju apsver uzstādīt saules paneļus, bet 18% plāno uzlabot mājas siltumizolāciju.

Jautājot, ko iedzīvotāji šajā rudenī var iegādāties šī brīža inflācijas situācijas iespaidā, lielākā daļa norādījuši, ka var atļauties pirkt pamata pārtiku (80%) un apmaksāt mājsaimniecības rēķinus (78%). Mazāk par trešdaļu iedzīvotāju var šobrīd atļauties nobaudīt kafiju kafejnīcā (29%) vai nopirkt sev jaunu apģērbu (27%). Jāatzīmē, ka puse no iedzīvotājiem (50%) varētu atļauties sev jaunu apģērbu, bet šobrīd nevēlas tērēt tam līdzekļus. Tāpat iedzīvotāji šobrīd var, bet nevēlas tērēt naudu kafijai kafejnīcā (46%), maltītei restorānā (45%), jaunam mobilajam telefonam (45%) vai kādam lielam sadzīves priekšmetam, piemēram, veļas mašīnai (39%).

Lai mazinātu ikmēneša izdevumus un uzlabotu savas mājsaimniecības finansiālo situāciju, Latvijas iedzīvotāji domā par ikdienas tēriņu samazināšanu (59%), kā arī mainīt ikdienas ieradumus (59%), piemēram, mazāk braukt ar auto, vairāk staigāt, sākt vairāk gatavot ēst mājās u.tml., vai biežāk nekā iepriekš izvēlas pirkt lētākus zīmolus vai produktus (57%). Nozīmīga iedzīvotāju daļa apsver iespēju ietaupīt uz brīvā laika aktivitātēm (45%), piemēram, pārstāt apmeklēt sporta zāli, SPA u.tml. Šādai izdevumu taupīšanai ir tendence pieaugt salīdzinājumā ar šī gada vasaras sākumu (no 38% uz 45%).

Pašreizējā mājsaimniecību finansiālā situācija daļu no iedzīvotājiem (33%) mudina tērēt ietaupījumus. Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar vasaras sākumu šim ieradumam ir neliela tendence samazināties (no 39% uz 33%). Tikpat liela iedzīvotāju daļa atzīst, ka samazina naudas summas, kas tiek ieguldītas uzkrājumos. 29% iedzīvotāju apsver iespējas, kā nopelnīt vairāk – strādāt garākas stundas/ vairāk maiņas/ papildu darbu, un tam ir tendence pieaugt (no 23% vasaras sākumā uz 29% rudenī).

Domājot par nākamajiem 12 mēnešiem, iedzīvotāji apsver iespēju samazināt ikmēneša tēriņus, visvairāk taupot uz luksuspreču iegādi (76%). Tāpat nozīmīga daļa iedzīvotāju plāno taupīt uz izklaides pasākumiem (57%), brīvdienu aktivitātēm (49%) un sociālām aktivitātēm (49%). Taupīt uz apģērbu plāno 45% iedzīvotāju, bet uz izdevumiem par pārtiku – 28%. Iedzīvotāju nodoms taupīt uz šīm lietām jau vērojams kopš vasaras sākuma. Rudenī tas būtiski nav mainījies.

Domājot par finanšu pakalpojumu izmantošanu nākamajos 12 mēnešos, iedzīvotāji ir ļoti piesardzīgi. Bankas aizdevumus plāno ņemt tikai 4%, un šim rādītājam ir tendence samazināties salīdzinājumā ar šī gada vasaras sākumu (7%). Piesardzība pieaug arī attiecībā uz hipotekāro kredītu izmantošanu: no 5% vasarā uz 2% rudenī. Savukārt attiecībā uz personīgo uzkrājumu veidošanu cilvēki ir apņēmīgāki nekā vasarā (rudenī – 36%, vasarā – 30%).

Nākošais raksts >