2023. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 537 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,9 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,14 eiro jeb par 11,5 %.

MĒNEŠA VIDĒJĀ DARBA SAMAKSA PĒC NODOKĻU NOMAKSAS – 1 119 EIRO

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 119 eiro jeb 72,9 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11,3 %, taču, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums bija 2,2 %.

Vidējā atalgojuma pārmaiņas 2023. gadā ietekmēja valstī noteiktās minimālās algas pieaugums no 500 līdz 620 eiro jeb par 24,0 % par pilnas slodzes darbu, kā arī maksimālā neapliekamā minimuma un koeficienta, ko piemēro diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinos, palielinājums.

MĒNEŠA DARBA SAMAKSAS MEDIĀNA – 1 225 EIRO

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023. gadā bija 1 225 eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu (1 081 eiro), tā pieauga par 13,4 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 905 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

VIDĒJAIS ATALGOJUMS SABIEDRISKAJĀ SEKTORĀ PIEAUDZIS STRAUJĀK

2023. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā (1 553 eiro) bija par 20 eiro lielāka nekā privātajā (1 533 eiro), un tā pieauga straujāk nekā privātajā sektorā – attiecīgi par 13,1 % un 11,5 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 502 eiro jeb par 12,2 %.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu valstī kopumā pieauga par 12,9 % jeb 1 571,2 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē – par 6,8 tūkst. jeb 0,9 %.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 18,2 %, enerģētikas nozarē – par 17,5 %, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 15,5 %, valsts pārvaldē un aizsardzībā – par 15,0 %, izglītībā – par 14,8 %, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,3 %.

LABĀK ATALGOTO NOZARU TOPS NEMAINĪGS

2023. gadā vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes un aizsardzības, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, veselības un sociālās aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (993 eiro).

LATGALĒ VIDĒJI PELNA PAR 37 % MAZĀK NEKĀ RĪGĀ

2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē (13,5 %), Latgalē (12,7 %) un Pierīgā (12,6 %).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1 706 eiro) un Pierīgā (1 505 eiro), savukārt viszemākā – Latgalē (1 083 eiro), kas ir par 37 % mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos. Lielākais samazinājums bija vērojams Vidzemē (1,5 procentpunkti).

4. CETURKSNĪ VIDĒJĀ MĒNEŠA ALGA PIRMS NODOKĻU NOMAKSAS BIJA 1 610 EIRO

2023. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 610 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,6 %.

2023. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba samaksa auga sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā – par 15,0 %, bet privātajā sektorā pieaugums bija 10,1 %.

Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 4,0 %. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 6,6 %, privātajā – 2,7 %. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 7,6 %.

Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 1 167 eiro, un salīdzinājumā ar 2022. gada 4. ceturksni tā pieauga par 10,6 %. Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 3,6 %.

DARBA SAMAKSA NOSTRĀDĀTĀ STUNDĀ – 10,14 EIRO

Pēc darba dienu nekoriģētiem datiem bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023. gadā bija 10,14 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,5 % (2022. gadā – 9,10 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 13,0 % un 1,5 % gada laikā.