Pašlaik vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija “Kantar” un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR) pēc Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījuma veic padziļinātu aktuālās Latvijas diskriminācijas situācijas izpēti. Tā ļaus pilnveidot esošos un ieviest jaunus – vēl efektīvākus diskriminācijas novēršanas mehānismus. Taču ar diskrimināciju saistītu jautājumu izpēte darba vidē arvien ir bijusi Kantar pētnieku komandas redzeslokā. Jaunākais Kantar veiktais pētījums par diskriminācijas izplatību darba vidē tapa šī gada pavasarī.
Lai arī vairākums (75%) darba ņēmēju norāda, ka pēdējā gada laikā darba vidē nav saskārušies ar diskriminējošu attieksmi, 17% strādājošo uzskata tieši pretēji – viņi pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši nevienlīdzīgu izturēšanos, kādu tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, vai apspiešanu savā darba vidē.
Kantar pētījuma par diskriminācijas izplatību strādājošo vidū rezultāti liecina, ka salīdzinoši biežāk gados jaunākie iedzīvotāji (18-29 gadi) un iedzīvotāji ar vidēji zemiem (501 – 700 EUR) personīgajiem ienākumiem norāda, ka pēdējā gada laikā darba vidē ir saskārušies ar diskriminējošu attieksmi.
Savukārt iestāžu, uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji, iedzīvotāji ar vidēji augstiem (501 – 700 EUR) ģimenes ienākumiem, iedzīvotāji ar augstiem (1001 EUR un vairāk) personīgajiem ienākumiem, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā strādājošie salīdzinoši biežāk nekā darba ņēmēji kopumā norāda, ka pēdējā gada laikā darba vidē ar diskriminējošu attieksmi nav saskārušies.
Analizējot iemeslus diskriminējošai attieksmei darba vidē, pētījuma rezultāti atklāj, ka galvenokārt strādājošie ar to ir saskārušies vecuma dēļ (27%). Salīdzinoši bieži strādājošie arī norāda, ka veselības stāvokļa (t.sk. invaliditātes) dēļ (20%), rases, tautības, etniskās piederības dēļ (16%), kā arī dzimuma dēļ (15%) ir saskārušies ar diskriminējošu attieksmi.
Negodīgs darba snieguma novērtējums (44%) ir biežāk nosauktā diskriminējošas attieksmes darba vidē izpausme to strādājošo vidū, kuri personīgi pēdējā gada laikā ir saskārušies ar diskriminējošu attieksmi. Šie darba ņēmēji arī bieži norāda, ka nedrošības izjūta darba vidē (30%), mentālas veselības problēmas (26%), ierobežotas izaugsmes iespējas (24%), kā arī pazemināts pašvērtējums (23%) ir diskriminējošas attieksmes izpausmes sekas.
Pētījuma dati uzrāda tendenci, ka gados jauni (18-29 gadi) iedzīvotāji, kuri personīgi pēdējā gada laikā ir saskārušies ar diskriminējošu attieksmi darba vidē, biežāk atzīst, ka viņi diskriminējošu attieksmi darbā ir izjutuši dzimuma vai vecuma dēļ.
Taujāti, kā diskriminācija darba vidē galvenokārt ietekmē cilvēkus, kuri ar to saskaras ikdienā, jaunieši, kuri personīgi pēdējā gada laikā nav saskārušies ar diskriminējošu attieksmi darba vidē, salīdzinoši biežāk nekā darba ņēmēji kopumā norāda, ka šiem cilvēkiem ir ierobežotas izaugsmes iespējas darbā, viņi izjūt mentālās veselības problēmas, viņiem ir nepamatoti paaugstināta darba slodze un viņiem ir negodīgs darba snieguma novērtējums (piemēram, atalgojums par vienādas nozīmes darbu ir zemāks nekā kolēģiem, viņi nesaņem piemaksas par papildu darba pienākumiem, virsstundām).
Valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā strādājošie vidēji biežāk ar diskrimināciju ir saskārušies vakcinēšanās pret Covid-19 dēļ. Savukārt cittautieši biežāk nekā strādājošie kopumā atzīst, ka nevienlīdzīgu izturēšanos, kādu tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, apspiešanu piedzīvojuši savas rases, tautības, etniskās piederības dēļ.
Zīmīgi, ka tie darba ņēmēji, kuri pēdējā gada laikā ar diskriminējošu attieksmi darba vidē ir saskārušies dzimuma vai priekšnieka attieksmes, mobinga dēļ, biežāk nekā darba ņēmēji kopumā norāda, ka izjūt mentālās veselības problēmas. Savukārt tie, kuri ar diskriminējošu attieksmi saskārušies reliģiskās piederība dēļ, biežāk izjūt vientulību. Tie, kuri ar diskriminējošu attieksmi saskārušies seksuālās orientācijas dēļ, biežāk uzskata, ka viņiem ir lielākas iespējas zaudēt darbu.
Pētījuma rezultāti atklāj arī to, ko strādājušie, kuri paši ar diskriminējoši attieksmi nav saskārušies, domā par diskriminācijas darba vidē ietekmi uz cilvēkiem, kuri ar to saskaras ikdienā. Viņuprāt, diskriminācija darba vidē galvenokārt cilvēkiem raisa nedrošības sajūtu (51%). Salīdzinoši bieži strādājošie norāda, ka cilvēkiem, kuri ikdienā saskaras ar diskriminējošu attieksmi darba vidē, ir pazemināts pašvērtējums (39%), kā arī viņiem ir negodīgs darba snieguma novērtējums (piemēram, atalgojums par vienādas nozīmes darbu ir zemāks nekā kolēģiem, nesaņem piemaksas par papildu darba pienākumiem, virsstundām (37%)).
