Amerikānis Pēteris Ragaušs, pārstāvot nezināmas izcelsmes naudu un apšaubāmu projektu Saulkrastu kūrorta industrializācijai, piedzīvojis vēl vienu zaudējumu. Saulkrastu pašvaldība atsaukusi savu atbalstu peldošā gāzes termināļa un ar to saistītā gāzes vada izbūvei uz Inčukalna krātuvi, raksta NRA.lv.
Šobrīd pilnīgi visa projekta ietekmētā sabiedrība ir pateikusi nē amerikāņa vīzijai, un viņa vienīgā iespēja termināli tomēr uzcelt un piespiest Latvijas iedzīvotājus pirkt viņa pārstāvēto gāzi ir valdības lēmums. Par to Neatkarīgā jau vēstīja – uzņēmējs dzer alu kopā ar tieslietu ministru Jāni Bordānu un Saeimas deputātu Gati Eglīti un diedelē, lai šie palīdz projektam izsist nacionālās nozīmes statusu. Tādā gadījumā projektam nepieciešamo zemi iedzīvotājiem atsavinātu valsts. Piespiedu kārtā. Tā brīža ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro šādu plānu neatbalstīja, un tagad viņš vairs nav ministrs, bet ierindas deputāts Saeimā. Bet, kamēr VIP statusa projektam nav, tas ir ne tikai jāsaskaņo ar pašvaldībām. Pašvaldības izdod būvatļauju. Šobrīd projekts atrodas izpētes stadijā, tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Vienīgā no projekta skartajām pašvaldībām, kas konceptuāli ieceri atbalstīja, bija Saulkrasti. Limbažu novads un Sējas novads jau sākotnēji pateica – nē. Lai šīs nepaklausīgās pašvaldībās netraucētu projekta virzībai, administratīvi teritoriālās reformas gaitā tika izdomāts iekļaut projektam nepieciešamās teritorijas Saulkrastu novadā. Koronavīrusa ierašanās šo plānu nobremzēja. Kad notiks likumprojekta trešais lasījums Saeimā, nav zināms.
Taču pirms pāris nedēļām ārkārtas sēdē Saulkrasti piepeši mainīja savu nostāju. Lūk, pašvaldības sniegtais pamatojums:
«Pēc astoņu Saulkrastu novada deputātu pieprasījuma trešdien, 8. aprīlī, tika sasaukta domes ārkārtas sēde, kurā tika nolemts atcelt lēmumu par atbalstu sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecībai.
Izskatot Saulkrastu novada domes deputātu grupas pieprasījumu par 2016. gada 27. jūlija domes lēmuma atcelšanu, pamatojoties uz likuma Par pašvaldībām 21. pantu, ievērojot iedzīvotāju iniciatīvas grupas 10.03.2020. iesniegtajā iesniegumā izteikto lūgumu un minētos argumentus, ievērojot apstākli, ka, pieņemot 2016. gada 27. jūlija lēmumu Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību, deputātiem, iespējams, tika sniegta nepilnīga informācija par paredzēto projektu un tas netika vērtēts pēc būtības, kā arī pieejamā informācija par projekta detaļām 2016. gadā atšķiras no tās informācijas, kura domei sniegta 2019. gadā, Saulkrastu novada dome nolēma atcelt Saulkrastu novada domes 2016. gada 27. jūlija lēmumu Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību.»
Pašreizējā projekta stadijā pašvaldības lēmums neko būtiski nemaina, un nav arī zināms, vai vispār pašvaldības saskaņojums finālā tiks prasīts. Taču Saulkrasti ir pateikuši, ka neļaus ar sevi manipulēt. Pašvaldības mērs Normunds Līcis sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka virzījis izskatīšanai domē šo lēmumu, lai noņemtu jebkādu šaubu ēnu – vietējai sabiedrībai prioritārs ir vides aspekts, un pašvaldība nevēlas pieļaut situāciju, ka vides intereses tiek pakārtotas lielai naudai. Ja būs nepieciešams, pašvaldība arī pasūtīs alternatīvu vides ietekmes pētījumu.
Vai administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidotie jaunie Saulkrasti būs pašreizējo Saulkrastu juridiskie mantinieki? Mērs atbild apstiprinoši. Tātad jaunpieņemtais lēmums paliks spēkā arī nākotnē. Tomēr, ja uzņēmējs ieceri virzīs tālāk, pašvaldībai vēl vismaz divas reizes būs jāpiedalās lemšanā par projektu. Kad notiks ietekmes uz vidi sabiedriskā apspriešana un pašās beigās, izsniedzot vai atsakot būvatļauju. Protams, valdības iejaukšanās parasto lietu kārtību var būtiski grozīt.
Imants Vīksne
Foto: F64
