Šodien, 19. februārī, Valsts prezidents apmeklēja Gulbenes novadu, kurš novada robežas ir saglabājis bijušā rajona robežās un veiksmīgi atrisinājis virkni vietējās pārvaldes jautājumos, kā salīdzinoši liels novads.
Uzsākot sarunu ar novada deputātiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka Gulbenes novads ir labs piemērs valstij , kā veidot administratīvi teritoriālo plānojumu, un tieši tādēļ Valsts prezidenta vizītes mērķis ir saistīts ar novada pieredzes izzināšu un izmantošanu turpmākajai Latvijas administratīvi teritoriālās pārvaldības uzlabošanai.
Novada priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs informēja Valsts prezidentu par pamatskaitļiem, kas liecina, ka arī Gulbenes novadā tāpat kā visā Latvijā ir samazinājies gan iedzīvotāju skaits, gan bērnu skaits un mācību iestāžu daudzums atbilstoši bērnu skaitam. Šobrīd Gulbenes novadā dzīvo nedaudz vairāk par 21 tūkstoti iedzīvotāju, ir 18 skolas, kurās mācās 2326 bērni, bet, ņemot vērā novada lielumu, Gulbenes pašvaldībai ir izdevies piesaistīt salīdzinoši lielus Eiropas finansējuma apjomus un realizēt daudzus nozīmīgus projektus, tai skaitā infrastruktūras sakārtošanās, sociālajā aprūpē, ēku siltināšanā un citos projektos.
Sarunā ar novada deputātiem, Valsts prezidents pārrunāja arī darba vietu stimulēšanas, cilvēkresursu iesaistīšanas iespējas, kā arī iepazinās novada uzņēmējiem, kas ir pazīstami ne tikai Latvijā, bet ir arī pierādījuši uzņēmuma eksporta spējas.
Dienas turpinājumā A.Bērziņš iepazinās ar kokapstrādes uzņēmuma SIA “Konto” darbību, savukārt pēc tam apmeklēja Gulbenes novada valsts ģimnāziju un Gulbenes vidusskolu, kur tikās ar abu skolu audzēkņiem un skolotājiem. Tikšanās laikā uzrunājot skolēnus, Valsts prezidents uzsvēra Gulbenes novada unikalitāti Latvijas administratīvi teritoriālajā kartē un tās priekšrocības, akcentējot, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās par aptuveni 27 procentiem 25 gadu laikā ir kritisks , bet vienlaikus atspoguļo arī Latvijas vispārējas tendences. “Mums ir nekavējoties jādomā, ko mēs varam darīt, lai šo kritumu samazinātu. Latvijas un arī Gulbenes nākotne ir skolotāju un skolēnu rokās. Ja nebūs izglītības, nebūs nākotnes,” teica Valsts prezidents.
Vienlaikus prezidents atgādināja, ka ikviena jaunieša uzdevums ir ne tikai iegūt labu izglītību, bet arī atlīdzināt saviem vecākiem, skolai un novadam to, ko tie devuši viņu izaugsmei. Valsts prezidents izteica cerību, ka nākotnē lielākā uzmanība valstī tiks pievērsta profesionālajai izglītībai.
Kopumā vērtējot Gulbenes novada attīstību, A.Bērziņš atzina, ka nav pamata pesimismam par to nākotni, jo novada vadībā strādā aktīvi un pieredzējuši cilvēki.
Skolēni Valsts prezidentam uzdeva jautājumus par aizsardzības budžeta palielināšanas iespējam, uz ko prezidents atbildēja, ka tas tiks darīts atbilstoši nepieciešamībai un drošības situācijai Eiropā.
Uz jautājumu vai Latvijā ir iespējama prezidentāla republika, Valsts prezidents atbildēja, ka viņš dod priekšroku parlamentārai republikai.
Novērtējot vispārējo izglītības sistēmu Latvijā, prezidents atzina, ka tā nav sliktāka, kā vidēji Eiropā. Turpretim, novērtējot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē , A.Bērziņš pauda pārliecību, ka ir darīt viss iespējamais, lai Latvijas prezidentūra būtu labākā no visām līdz šim bijušajām.
Atbildot uz jautājumu vai Latvijai ir koncepcija, kā sevi saglabāt un pastāvēt nākotnē, Valsts prezidents uzsvēra, ka šo koncepciju veidojam mēs visi.
Gan skolēni, gan Gulbenes iedzīvotāji uzdeva jautājumus par Latvijas drošību, prezidents pauda viedokli, ka Latvijai nav tieši militāri draudi, un militāra ziņā tiek darīts viss nepieciešas, lai valsts būtu drošībā. “Pamatjautājums ir mūsu sabiedrības iekšējā stabilitāte”, piebilda Valsts prezidents.
