Ministru kabinets vakar noraidīja Finanšu ministrijas izstrādāto atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, kuri aizdevumu bija ņēmuši vienīgā mājokļa iegādei.
Pagaidām valdībai nav cita risinājuma, kā palīdzēt šādiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2009. gada 31. decembrī mājsaimniecībām mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegto kredītu ar kavējumiem īpatsvars sasniedza 25,8%, tostarp 12,7% ar kavējuma termiņu vairāk nekā 180 dienas.
Par atbalstu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem jau tiek runāts kopš pagājušā gada rudens. Toreiz premjers Valdis Dombrovskis (JL) rosināja izstrādāt grozījumus likumdošanā, kas paredzētu, ka vienīgais nodrošinājums vienīgā mājokļa kredītsaistībām būtu pats mājoklis. Pret šo iniciatīvu asi iebilda banku sektors, norādot, ka nedrīkst mainīt spēles noteikumus ar atpakaļejošu datumu. Tā vietā tika plānots parakstīt vienošanos kmercbankām par labas prakses principiem attiecībās ar grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem. Tomēr līdz šim tāda vienošanās nav parakstīta un, visticamāk, arī netiks, jo tā būtu tikai formalitāte. Bankas rosināja valsts aizsardzību visiem sliktajiem kredītiem, taču šo ideju noraidīja SVF. Vairāku mēnešu ilgās diskusijās tika veidota šī programma, kura beidzās, pat nesākusies. Un cita risinājuma pagaidām nav. “Valdība šobrīd nemaz nevar atrast risinājumu, kas apmierinātu visas puses. Valdības sēdē finanšu ministrs Einars Repše atklāti pateica, ka nevajagot mānīt kredītņēmējus, – risinājuma viņu problēmām valsts līmenī šobrīd nav,” stāstīja Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.
Programma, kuras īstenošanai prasītu turēt rezervē aptuveni 82 miljonus latu, pat ja tā būtu pieņemta, visticamāk, nedarbotos. Tai nebija banku atbalsta, un bez tā programma nebija dzīvotspējīga. Arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības vadītājs Ainārs Gorenko šaubījās, vai Finanšu ministrijas izstrādātā atbalsta programma būtu darbotiesspējīga, ņemot vērā banku noraidošo attieksmi. Banku noraidošā attieksme lielākoties ir skaidrojama ar nosacījumu, ka tām būtu jānoraksta 20% no kredīta, par kuru valsts galvo. T. Tverijons stāstīja, ka bankas arī līdz šim ir restrukturizējušas kredītus un turpina to darīt arī bez jebkādas valsts atbalsta programmas. Turklāt šī Finanšu ministrijas izstrādātā programma nerisinātu pašreizējās problēmas. “Šo atbalstu nevarētu izmantot tie kredītņēmēji, kuri jau nonākuši grūtībās, kā arī tie, kuru ienākumu kritums ir kaut par pusprocentu zemāks nekā programmā paredzētais – 30%,” teica T. Tverijons. Viņš raizējās, ka šo atbalstu varētu izmantot arī negodprātīgi. “Ir kredītņēmēji, kuriem līdz šim nav bijušas problēmas ar kredītu atmaksu. Taču, iedarbinot šo programmu, tie, kuru oficiālie ienākumi ir samazinājusies par 30%, arī varētu izteikt vēlmi saņemt atbalstu,” skaidroja T. Tverijons. Bankām nebija pieņemams nosacījums, ka tām ir jānoraksta 20% no kredīta, par kuru valsts galvo.
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv
