Valdība vienojas par budžeta grozījumu tālāko virzību

Valdība ceturtdien, 30. aprīlī, konceptuāli vienojās turpināt darbu strukturālo reformu ieviešanas, kas nodrošinātu valsts konsolidēta budžeta deficītu 6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt pašvaldību budžeta deficītu 1% apmērā no IKP, tādējādi izdevumus nepieciešams mazināt par 345 miljoniem latu.

Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm pie šāda modeļa līdz 6. maijam Finanšu ministrijai jāsniedz konkrēti priekšlikumi par izmaiņām to īstenotajās nozaru politikās. Izdevumi atlīdzībai jāsamazina vidēji par 20%, savukārt pārējie izdevumi jāsamazina par 40%. Priekšlikumi par izdevumu samazinājumu jāsniedz, aprēķinot no 6 mēnešiem plānotā vidējā finansējuma.

Valdība vienojās, ka samazinājumam netiek pakļauti izdevumi kārtējiem maksājumiem Eiropas Kopienas budžetā, izdevumi valsts parāda apkalpošanai, izdevumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kā arī izdevumi Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai (izņemot atlīdzību Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības projektos). Tāpat tika panākta konceptuāla vienošanās, ka arī pensijas netiek pakļautas samazinājumam.

Sēdes laikā ministri atbalstīja grozījumus likumā par budžeta un finanšu vadību, kas dod finanšu ministram tiesības noteikt papildu valsts budžeta izpildes nosacījumus gadījumos, kad nepieciešams pieņemt nekavējošus lēmumus, lai novērstu makroekonomisko procesu izraisītos riskus.

Avots: BNA Latvia