Strautiņš: Patēriņa trūkums Latvijas ekonomikai šogad nebūs raksturīgs

Prognozes par ekonomikas pieaugumu 2015.gadam ir piesardzīgas, ne bez iemesla. Krievija un ar to cieši saistītās valstis joprojām ir nozīmīgi tirgi, pagājušajā gada beigās to ekonomika eiro izteiksmē strauji saruka.

Taču ar patēriņu Latvijā saistītām nozarēm šis gads solās būt labs un ziņas par mazumtirdzniecības apgrozījumu janvārī ar šo pieņēmumu saskan gluži labi. Mūsu ekonomika nevar ilgstoši strauji attīstīties bez strauja eksporta kāpuma, taču pāris gadus relatīvas eksporta nīkulības tā var pārdzīvot. Saite, kas savieno eksporta un iekšzemes pieprasījuma sektorus nav kā „cieta” sakabe kā starp dzelzceļa vagoniem, bet drīzāk kā gumija. Šobrīd iekšzemes pieprasījums vēl gūst labumu no sākotnējā grūdiena, ko ekonomikai deva ļoti straujais eksporta pieaugums 2010-2012.gadā. Nav tā, ka eksports būtu pilnīgi stāvējis uz vietas kopš tā brīža, turklāt šī gada 2.puse un 2016.gads eksportam solās būt ļoti labi.

Pievēršoties detaļām, janvārī pret decembri tirgotāju apgrozījuma kāpums sezonāli izlīdzinātajos datos bija 1.7%. Nozare pēc eiro ieviešanai sekojošā vājuma brīža, ko acīmredzot veicināja lielāku skaitļu radītā cenu kāpuma sajūta, sāka jau iešūpoties pērnā gada nogalē. Tam pateicoties, gada kāpums janvārī sasniedza 6.7%. Par spīti joprojām sarūkošajam iedzīvotāju skaitam, pārtikas pārdošana auga par 5%, kas parāda, ka arī šādā situācijā apgrozījumu iespējams audzēt, pārdodot kvalitatīvākus produktus. Nepārtikas preču apgrozījums auga straujāk, par 7.8%, kam īpašs izskaidrojums nav jāmeklē, jo cilvēku tieksme pēc ērtības un greznības, atšķirībā no viņu vēderiem, ir bezizmēra. Šogad kopumā sagaidāmais mazumtirdzniecības pieaugums ir 4-5% robežās.

Mājsaimniecības elektropreces bija viena no kategorijām, kuras pērnā gada sākumā stagnēja, bet jaunākajos datos gada pieaugums sasniedzis 57.1%. Sporta preces pārdotas par 25.6% vairāk nekā pirms gada, labi attīstās arī mēbeļu pārdošana. Strauji auga degvielas noiets — par 11.0% pret pērnā gada janvāri, tas labi sekmējas jau kopš augusta. Acīmredzot patērētāji reaģē uz cenu kritumu ar intensīvāku braukāšanu. Degvielas pārdošanas kāpumam nav izšķirošas ietekmes uz mazumtirdzniecību kopumā, bez šī produkta apgrozījums nozarē gada griezumā būtu kāpis par 5.9%. Daļa naftas cenu radītā izmaksu samazinājuma tiek novirzīta, lai pirktu vairāk degvielas, daļa — citu preču pirkšanai un uzkrājumiem.

Pēteris Strautiņš, ekonomists, DNB Banka